Medijpratības un informācijpratības nodarbību laikā skolēni uzzina gan to, kas ir dziļviltojumi, kas ir naida runa, gan kā pārbaudīt attēlu autentiskumu, gan mācās atpazīt dezinformāciju kontekstā ar Krievijas īstenoto karu Ukrainā un arī to – kā strādā Tik Tok algoritms u.c.
“Sākoties jaunajam mācību gadam, uzsākām saziņu ar Latgales skolām un aktīvu nodarbību plānošanu. Kopumā mūsu pētnieki uzrunājuši gandrīz 40 skolas. Jāsaka, ka lielākoties skolu vadība un pedagogi ir atsaucīgi un atzinīgi novērtē šo iniciatīvu, uzsverot, ka arī paši ikdienā velta daudz uzmanības šo tēmu skaidrošanai skolēniem. Tomēr esam saskārušies arī ar atteikumiem, pamatojot, ka “tēma ir politizēta”, ka “klasē ir daži Putinu atbalstoši skolēni”, vai arī nevēlēšanās sadarboties pausta netieši – nesniedzot atbildes mūsu pētniekiem. Gan tas, gan neviennozīmīgā attieksme pret Krievijas karu Ukrainā, apliecina projekta nepieciešamību,” par projekta uzsākšanu un īstenošanas nozīmību stāsta projekta vadītāja, LU docente Laura Ardava-Āboliņa.
Svarīgi, ka pēc nodarbībām dominējoši lielākā skolēnu daļa atzīst, ka nodarbības ir patikušas, un šādas lekcijas nākotnē labprāt vēlētos apmeklēt vēl.
Projektā piedalās LU pētnieki – Klinta Ločmele, Anastasija Tetarenko, Velta Skolmeistare, Viktorija Tkačenko, Raivis Vilūns un Kaspars Līcītis, kuri jau uzrunājuši 9.–12. klašu skolēnus 14 austrumu pierobežas skolās – Baltinavas vidusskolā, Viļakas Valsts ģimnāzijā, Rekavas vidusskolā, Rugāju vidusskolā, Zilupes vidusskolā, Ciblas vidusskolā, Daugavpils 10. vidusskolā, Dagdas vidusskolā, Krāslavas Varavīksnes vidusskolā, Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolā, Rēzeknes 2. vidusskolā, Rēzeknes 5. pamatskolā, Rēzeknes 6. pamatskolā un Rēzeknes Valsts poļu ģimnāzijā.
Projekts noslēgsies novembra vidū, kad nodarbības būs novadītas 20 Latvijas austrumu pierobežas skolās.