LU rīko Baltijas jūras reģiona inovāciju, investīciju un attīstības konferenci

Gan Eiropa kopumā, gan Baltijas jūras reģions ir ceļā uz ekoloģiski ilgtspējīgas ekonomikas izveidi. “Ilgtspējas mērķu sasniegšanai būtiski ir stiprināt sadarbību starp reģiona lielākajiem publiskajiem un privātajiem partneriem. Konferences mērķis ir savest kopā reģiona lēmumpieņēmējus, publiskās attīstības bankas, publiskos un privātos partnerus, kā arī citas ieinteresētās puses, kas dalītos pieredzē ilgstpējīgu projektu īstenošanā,” pastāstīja LU Akadēmiskā centra attīstības programmas direktore Gunta Rača.

Eiropas Savienība ir līdere pārejā uz ekoloģiski ilgtspējīgāku ekonomiku, savukārt Baltijas jūras reģions, kurā dzīvo 85 miljoni cilvēku – 19% no visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem – ir līderis makroreģionālās stratēģijas īstenošanā. “Lai sasniegtu gan ES, gan reģiona kopīgos ilgtspējīgas attīstības mērķus, jāstiprina un jāattīsta sadarbība starp reģiona partneriem,” uzsvēra LU Akadēmiska centra Investīciju piesaistes un pārraudzības projektu direktors Reinis Rotkalis.

Konferencē piedalīsies lēmumu pieņēmēji, valsts attīstības bankas, attīstības finansēšanas iestādes, kā arī nevalstiskās organizācijas un ieinteresētās puses, lai apspriestu galvenos izaicinājumus un dalītos pieredzē lielu attīstības projektu īstenošanā, ņemot vērā izaicinājumu Eiropai līdz 2050. gadam kļūt par pirmo klimatneitrālo kontinentu pasaulē.

Dalībniekus uzrunās LU rektors Indriķis Muižnieks, finanšu ministrs Jānis Reirs, ekonomikas ministre Ilze Indriksone, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš, akadēmijas viceprezidents Andrejs Ērglis, Eiropas Padomes Attīstības bankas pārstāvis Tomāšs Bočeks, Marko Frančini un Marina Ismaila no Eiropas Investīciju bankas, “Altum” pārstāvis Reinis Bērziņš un citi vadoši inovāciju, finanšu un attīstības jomas profesionāļi.

Latvijas Universitāte Akadēmiskā centra pirmo posmu īstenošanai piesaistītas starptautiskās finanšu institūcijas (EIB un EPAB). “Novērtējot LU spēju īstenot tik vērienīgus infrastruktūras objektus, starptautiskie spēlētāji izrādījuši interesi par dalību arī nākamajos attīstības posmos,” uzsvēra G. Rača.

Vairākas publiskās attīstības bankas piedalīsies arī BSR konferencē, kur dalīsies pieredzi finansējuma piesaistīšanā.

Pēc R. Rotkaļa vārdiem, Akadēmiskā centra veidošanā tiek ņemtas vērā ilgtspējas un energoefektivitātes prasības. Jau pirms pašreizējās energoresursu krīzes LU izstrādāja universitātes zaļās dimensijas attīstības principus, kas paredzēja būvēt jaunās ēkas maksimāli energoefektīvas un izmantot ēkas un Akadēmiskā centra teritoriju, lai ražotu enerģiju no atjaunojamajiem resursiem, piemēram, saules un vēja enerģijas. Līdzko Latvijā būs sagatavots atbilstošs regulējums, LU izveidos atjaunojamās enerģijas kopienu, apvienojot kopējā tīklā enerģijas ražotnes gan Akadēmiskajā centrā, gan LU īpašumos ārpus Rīgas.

Reģistrācija: https://forms.gle/MohDuh98pS1F686d6

Konferences tīmekļa vietne:  https://bsr2022.lu.lv/