Academic Centre
Plāksnīte ar uzrakstu “Astronomiskā observatorija” oktobra mēneša priekšmetam ir izvēlēta kā simbols zīmīgam notikumam – Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas simtgadei.
Latvijas Universitātes (LU) Muzejs par 2022. gada oktobra mēneša priekšmetu izvēlējies Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas durvju plāksnīti, kas izgatavota drīz pēc observatorijas nodibināšanas un atradusies šajā vietā visu laiku, arī tad, kad Astronomiskā observatorija formāli nemaz nepastāvēja.
1921. gada septembrī Latvijas Universitātē tika izveidots Astronomijas kabinets, par kura pārzini kļuva astronoms Alfrēds Žaggers (1878 – 1956). Kabinetam ierādīja telpas LU galvenās ēkas 4. stāvā. 1922. gada 18. oktobrī Latvijas Universitātes Padome nolēma pārdēvēt Astronomisko kabinetu par Latvijas Universitātes Astronomisko observatoriju, kā tās pārzinis turpināja darboties Alfrēds Žaggers. Latvijas Universitātes Astronomiskā observatorija bija nodibināta.
Astronomiskās observatorijas galvenais uzdevums bija precīzā laika noteikšana. Laiku noteica, uztverot speciālus radiosignālus un veicot zvaigžņu novērojumus. Pirms simts gadiem zvaigžņu kustība pie debess bija pats precīzākais pulkstenis. Laika signālus no observatorijas pulksteņiem padeva uz Rīgas svarīgākajām iestādēm, tie darbināja „runātāju pulksteni” telefona centrālē un pilnā stundā radiofonā tika noraidīts precīzā laika signāls. LU Matemātikas un dabaszinātņu fakultātē aptuveni piektā daļa jauniešu studēja astronomiju. Observatorijas astronomi aktīvi piedalījās viņu apmācībā.
1944. gadā gandrīz visi observatorijas astronomi devās trimdā. Astronomiskās observatorijas vietā izveidoja Astronomijas katedru, par kuras vadītāju iecēla ārzemēs ilgu laiku dzīvojušo astronomu un metrologu Frici Blumbahu (1864 – 1949), kuru gan drīz aizstāja Kārlis Šteins (1911 – 1983). Astronomijas katedru gan drīz likvidēja un palika tikai Laika dienests. Pēckara posmā izauga jauna astronomu paaudze, kas turpināja Laika dienesta darbu ar jauniem, precīzākiem instrumentiem un pulksteņiem. Sākās arī komētu un asteroīdu orbītu pētījumi, vairāki asteroīdi nosaukti ar Latviju saistītos vārdos.
20. gadsimta 60. gados Laika dienestu pārcēla uz jauno novērošanas bāzi Latvijas Valsts universitātes (LVU) Botāniskajā dārzā, vecajās observatorijas telpās veica novērojumu apstrādi un teorētiskos pētījumus. 1969. gadā valsts universitāšu astronomiskajām observatorijām un botāniskajiem dārziem, tai skaitā LVU Astronomiskajai observatorijai, tika piešķirts zinātniskās iestādes statuss. Tas bija īstajā brīdī un pelnīti, jo observatorijā bija izveidojies liels zinātnieku kolektīvs, kas darbojās vairākos pētījumu virzienos.
Viens no darba virzieniem, kas turpinās arī mūsdienās, bija satelītu novērojumi un jaunu satelītu novērošanas teleskopu izstrāde. Piemēram, fotokamera AFU-75 kļuva par pasaulē visplašāk izmantoto satelītu novērošanas kameru. Observatorijas darbinieki bieži veica novērojumus ārvalstīs.
1986. gadā par LVU Astronomiskās observatorijas direktoru kļuva Juris Žagars (dz. 1949). Viņš izvadīja observatoriju cauri 20. gadsimta 90. gadu lielajām ekonomiskajām pārmaiņām, kuras izraisīja Padomju Savienības sabrukšana un Latvijas neatkarības atgūšana, līdz pat 1997. gadam, kad observatorija apvienojās ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatoriju, izveidojot LU Astronomijas institūtu.
Līdz ar to Astronomiskās observatorijas pastāvēšana formāli beidzās. Turpmāk darbojās vienots Astronomijas institūts, kas kā LU Astronomiskās observatorijas darbības turpinātājs ar cerībām raugās nākotnē, otro simtgadi uzsākot.
Astronomiskās observatorijas simtgades svinības
17. oktobrī plkst. 15:00 Raiņa bulvārī 19, Rīgā, 415. telpā. Latvijas Universitātes Muzeja virtuālās izstādes “Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas 100 gadi 100 fotogrāfijās” atklāšana.
18. oktobrī tiešsaistē 10:00 – 16:30. Zinātniski-vēsturiskā konference "Latvijas Universitātes Astronomiskajai observatorijai 100 gadi". Saite uz pasākumu no 17. oktobra pieejama Latvijas Universitātes Muzeja vietnē: lu.lv/muzejs.
19. oktobrī plkst. 15:00 Raiņa bulvārī 19, Rīgā, 401. telpā. Latvijas Universitātes Muzeja jaunās ekspozīcijas atklāšana vēsturiskajās telpās. Ekspozīcija atspoguļo Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas darbību 20. gadsimtā.
Skati vēl:
Videomateriālā iespējams plašāk iepazīties ar to, kā LU Astronomiskajā observatorijā glabāja precīzo laiku.
Par Latvijas Universitātes Astronomiskās observatorijas darbību starpkaru periodā vairāk rakstīts Ilgoņa Vilka grāmatā “Zvaigžņu aicinājums”.
