Esam radīti maratonam
“Agrāk biju skrējējs parastais ar apaviem kājās, bet ik pa laikam man bija kāda traumiņa, savainojums, līdz sāku domāt, vai tas ir normāli, ka skrējēji tā dzīvo – no traumas līdz traumai. Meklējot informāciju, uzzināju, ka skriet basām kājām ir veselīgāk, mazāka iespēja savainoties, tāpēc izmēģināju un paliku pie šādas skriešanas – ar basām kājām,” pieredzē dalās Edgars. Statistika atklāj, ka lielākā daļa skrējēju vismaz reizi gadā iedzīvojas kādā traumā, un vairumā gadījumu vainojami ir apavi. Skrienot apavos, izveidojas citāda biomehānika jeb skriešanas tehnika.
Skrienot basām kājām, darām to daudz saudzīgāk un retāk sevi traumējam. Pēdās ir dabīgie amortizatori, kas sāk strādāt, kad nevar paļauties uz apavu amortizāciju. Lai gan daudzus tāda informācija izbrīna, atskatoties vēsturē, redzams, ka cilvēki miljoniem gadu ir skrējuši basām kājām; tradicionālie skriešanas apavi ir pieejami tikai pēdējos 50 gadus.
Pakāpeniski un ar mērenību
Pēc ziemas, kas pavadīta ielas apavos un mājas čībās, izejot pagalmā ar basām kājām, šķiet tā kā neērti un grūti. Muskuļi, ja netiek izmantoti, kļūst vāji, tāpēc šādas sajūtas ir dabiskas. Un ir pašsaprotami, ja cilvēks, kurš maz staigājis basām kājām, to darot, piekūst vai jūt sāpes pēdās. Taču, ja ieviesīsi šādu paradumu, muskuļi dabiski atjaunosies un nostiprināsies. Tāpat daudziem salst, zeme šķiet auksta, taču pēdas pakāpeniski norūdīsies. Vairumam cilvēku ir trausla pēdu āda, bet arī tā pieradīs pie izmaiņām un kļūs biezāka. “Galvenais darīt to pakāpeniski un ar mērenību,” uzsver speciālists. Sākumā vari pastaigāt ar basām kājām pa māju, ja tas nekad nav darīts, un tikai tad iet ārā. Viņš iesaka skrējējam būt saudzīgiem pret sevi. Nevajag cerēt, ka ierastos piecus kilometrus varēs noskriet arī bez apaviem, jo baskāju skriešana ir cits sporta veids. Tiek iesaistīti citi muskuļi, kas līdz šim nav bijuši visai aktīvi; vairāk tiek noslogota Ahileja cīpsla, ikru un pēdu muskuļi.
Pilnu interviju lasiet žurnālā "100 Labi Padomi."