Tikko esam piedzīvojuši cepurīšu lietu izlaidumos un satikšanās prieku pēc Covid-19 ierobežojumiem. Vai atgriešanās klātienes studijās bija kā svētki?
Ne tikai pirmā diena, bet viss klātienes studiju process bija kā svētki. Kad nevari tikties, daudz vairāk novērtē to, ka vari tikties, tāpēc novērtē tādas ikdienišķas lietas kā aiziet ar kursa biedriem pusdienās, piedalīties seminārā bez maskām un ierobežojumiem un iegūt zināšanas.
Nenoliedzami pandēmijas laikā sabiedrībā ir mainījušies paradumi. Vai studenti ir izteikuši vēlmi turpināt studijas attālināti?
Tāpat kā darba nozarēs tas variē. Zinu no personīgas pieredzes, ka daudziem studentiem ir ērtāk mājās. Man ir draugi, kas studē Datorikas fakultātē, viņiem studijas ļoti daudz norisinās pie datora, tāpēc viņiem ir izdevīgāk, ka viņi var mājās savā komforta zonā studēt. Savukārt citiem iešana uz universitāti, sēdēšana telpās dod darba sajūtu, vajag izrauties no mājas vides. Lielākā daļa ar laiku pierada pie attālinātajām studijām. Kopumā ir veiksmīgi iziets cauri šim periodam.
Katram studentam ir sava privātā dzīve un katrs ir ieinteresēts, kā ērtāk savienot privāto dzīvi, studijas un vēl ko citu. Protams, studenti ir nākuši pie mums ar inovācijām, paši esam ieviesuši inovācijas, piemēram, obligāta kameru ieslēgšana attālinātajās lekcijās, tādas mazās lietiņas. Esam attālināti, bet paturam sociālo loku dzīvu.
Kādai studiju formai pats dodat priekšroku?
Man patīk kombinēti – ja semināri ir klātienē, bet lekcijas attālināti, bet tas ir tāpēc, ka manā kursā ir ļoti daudz kursa biedru, mums ir ap 100 studentu. Lekcijas ir vairāk zināšanu uzsūkšana, ir vieglāk no savām mājām, jo princips ir ļoti līdzīgs klātienes lekcijām. Semināros grupas ir vairāk nodalītas, un var pievērst individuālāku uzmanību tam visam.
Kā LU SP gatavojas jaunajam studiju gadam? Pieredze gan Covid-19 laikā ir, tomēr daudz nezināmā priekšā.
Pirmkārt, cenšamies nodrošināt pēc iespējas lielāku klātienes dzīvi, kad vien tas iespējams. Mēs rīkosim studentu sporta spēles, kuras nav notikušas divus gadus, turpinām gatavoties Aristotelim, citiem studentu pasākumiem, lai vieglāk iesākt gaitas studijās. Galvenais strādāt pie tā, ja mums gadījumā ir jāpāriet uz attālinātajām studijām, lai process ir daudz mierīgāks un nav saraustīts, lai visi būtu informēti pēc iespējas laicīgāk, ka kaut kas tāds notiks. Toreiz 2020. gadā tika ļoti strauji norauti aizkari.
Lielākā daļa studentu zina, kā norisināsies attālinātās studijas, arī jaunie topošie studenti vidusskolā to ir pieredzējuši. Galvenais panākt, lai process ir ļoti mierīgs, lai laicīgi zinām no kura datuma, kā tas notiks, kur notiks lekcijas, kur semināri. Svarīgas ir mazās nianses, lai posms būtu mierīgs un nebūtu studentu, kuriem ir jautājumi – kāpēc tā?
Studentiem ir tiesības iegūt zināšanas kvalitatīvi neatkarīgi no studiju formas. Ja tas notiek klātienē, lai tas notiek epidemioloģiski droši. Tas ir svarīgākais punkts, uz ko vienmēr LU SP mēģinājis pastāvēt, lai tas viss ir droši, lai nenotiek tā, ka kāds students apslimst un izveidojas bēdīgas sekas pēc tā visa, lai nemainīgi no tā, ka studijas ir attālināti vai klātienē, ieguve būtu vienāda. Ja students nāk studēt, tad viņš grib visu zināšanu malku iegūt, ne tikai daļu.
Kā vērtējat laiku, kad studijas bija attālināti?
Domāju, ka šajā akadēmiskajā mācību gadā LU bija daudz labāk sagatavojusies, bija laiks un iepriekšējā pieredze, protams, ir vieta izaugsmei. Nekad nebūs 100 % apmierinātības, bet ir bijis diezgan labi. Vai būtu zudusi studiju kvalitāte? To man grūti teikt, balstoties pēc savas studiju pieredzes, saku, ka nē. Tas tomēr no katra paša studenta atkarīgs, cik daudz viņš iesaistās studiju kvalitātes iegūšanā. Pasniedzēji var tikai dot, bet, ja viņiem jārunā ar ikoniņu, jo students ir izslēdzis kameru, un ikoniņa pretī neatbild, tad pasniedzējs var darīt tikai tik daudz, cik viņš var.
Studentiem LU ir diezgan liela pašnoteikšanās – studentu balss un viedoklis vienmēr ir svarīgs, lai Universitāte attīstītos. Piemēram, vēl nesen par Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieci ievēlēja studenti Evu Borsku. Kā studenti ar savu balsi un aktīvu darbošanos var ietekmēt LU procesus.
Par laimi mums ir vienas no labākajām attiecībām ar augstskolu. Zinu, ka ir valstis, kur augstskolām ar studentiem nav tik labas attiecības. LU ir ļoti pretimnākošas attiecības, vienmēr tā ir bijis un, mūsuprāt, tā ir liela vērtība gan LU, gan studentu pusē. Pārstāvēšana sākas ar ikdienas lietām, piemēram, atkritumu šķirošanas projektu, kas tiek ieviests fakultātēs, nesen tika ieviests arī Jelgavas ielā, jo mēs darbojamies Ekopadomē, kas šo projektu ar mūsu svētību virza uz priekšu. Mēs esam tā paaudze, kurai ļoti rūp vide, protams, arī esošajai paaudzei rūp labas attiecības, kas aug rezultātos. Pēc tam tas pārtop Satversmes sapulces balsojumos, arī Senāta priekšsēdētaja vietniece ir studente un tas noder, lai mēs varam izteikt studentu viedokli īpaši par studijām, kā tās tiks organizētas. Patiesībā iesaistīties var diezgan vienkārši, ja vien tev ir kāda sirds lieta, ko vēlies atrisināt LU, tad nāc pie mums. Es domāju, ka te var atrast jebkurā fakultātē domubiedrus un risināt problēmas.
Mums ir arī fakultāšu pašpārvaldes, kuras mums nodod informāciju un padome uzreiz iesaistās un mēģina palīdzēt. Ir tādi studenti, kas nav padomē, bet skaitās kā aktīvisti, kuriem, piemēram, ir tuvs zinātnes jautājums un grib piedalīties konferenču organizēšanā.
Kā Jūs raksturotu – kāds ir LU students?
Tas ir students, kas nāk iegūt zināšanas, bet viņam patīk arī kultūras mantojums, ko LU piedāvā. LU ir sava identitāte, kas ietekmē to, ka students nāk un piedalās, kaut vai studentu svētki “Aristotelis”, kas pievelk LU saimei.
LU ir nosodījusi Krievijas iebrukumu Ukrainā un sniedz atbalstu Ukrainas studentiem un pētniekiem. Kā LUSP ir iesaistījusies palīdzības sniegšanā?
Mēs uzreiz pievienojāmies LU nosodījumam, arī citām augstskolām un citu augstskolu pašpārvaldēm un padomēm. Mums šī tēma ir ļoti tuva, jo LU ir Ukrainas studenti, un mēs jūtam sāpes tuvāk. Parastajam iedzīvotājam, kuram varbūt nav tieša kontakta, karš liekas mazliet tālāks, mums ir tiešā komunikācija un mēs uzreiz darbojāmies, lai nodrošinātu studiju maksas atlaides, dienesta viesnīcu atlaides, informācijas nodošanu mājaslapā. Daudzi studenti palīdzēja Latvijas Studentu apvienībai ar dažādu programmu izveidi, lai palīdzētu Ukrainas studentiem. Mēs apkopojām mūsu studentu vajadzības, lai noskaidrotu ar kādām problēmām viņi tieši saskaras – vai tās ir finansiālās, saimnieciskās, lai varētu palīdzēt pēc iespējas operatīvāk un ātrāk. Protams, nekas nav beidzies un viss turpinās, žēl, ka tā. Bet tas nemaina faktu, ka mūsu palīdzība turpinās un mēs centīsimies palīdzēt, cik vien ilgi vajadzēs mūsu studentiem, ne tikai ukraiņiem, bet arī cilvēkiem, kuriem ir radi Ukrainā. Sociālajos tīklos ievietojām informāciju, ka LU pieejamas psihologa konsultācijas, lai mūsu studenti zinātu pie kā vērsties, ja ir nepieciešams. Pat ja nav nepieciešams, bet vajag vienkārši kādu, ar ko parunāties.
Ukraiņu studentiem pašlaik ir vajadzīga ne tikai finansiāla, bet arī emocionāla palīdzība. Vai ar Ukrainas studentiem ir izdevies nodibināt draudzīgākas attiecības?
Mēs rīkojām sadraudzības vakarus ar Ukrainas studentiem, lai viņi varētu apsēsties klusākā vidē un parunāt ar mums. Tas bija veiksmīgi aizvadīts vakars, izveidojās ciešākas draudzības saiknes. Mēs, protams, neesam tik tālu no Ukrainas, lai tiešām nezinātu, kā tas ir. Arī Latvijas vēsture ir tāda un mēs kā latvieši zinām, kā tas ir.
Jūnijā uz LU digitālā ekrāna bija izvietots attēls ar LU SP sveicienu praida mēnesī. Jūsuprāt, tas bija drosmīgs gājiens, vai tomēr ļoti pašsaprotams?
Nekad iepriekš tas publiski netika darīts, mēs bijām un joprojām esam pirmā studentu padome (cik zinu), kas nodeva šāda tipa vēstījumu Latvijā. Manuprāt, tas ir drosmīgs gājiens, ja tas nebūtu drosmīgs, tad visi to darītu. Es domāju, ka tas ir vajadzīgs ne jau tāpēc, ka mēs tagad kļūtu labāki, vai mēs pierodam pie tādām lietām, bet cilvēciski. Arī notikumi Ukrainā parādīja, ka mums jābūt draudzīgākiem un saprotošākiem. Es domāju, ka šī situācija palīdzēja atvērt daudziem cilvēkiem acis, ka pasaulē ir daudz svarīgākas lietas. Manuprāt, šis ir pareizs solis, tāpēc man jāpaslavē savi valdes biedri, kas akcentēja, ka šis ir nepieciešams. Noteikti ir nepieciešama drosme, īpaši zinot, ka Latvijas sabiedrība var būt skarbāka pret šādām lietām. Komentāri, ko saņēmām, daudz vairāk atspēko negatīvo. Arī mūsu studenti ir pateicīgi un esam saņēmuši komentārus, ka ir superīgi, ka mēs kaut ko tādu darām, arī vizuāli bija ļoti foršs materiāls, par ko paldies padomes sabiedrisko attiecību komandai.
Turklāt iekļaujoša vide ir ne tikai jūnijā, mēs katru dienu cīnāmies, lai studenti justos ērti neatkarīgi no viņu situācijas, seksuālās orientācijas, no tā, kā viņi jūtas. Mēs esam par iekļaujošu, par sociāli atbildīgu vidi un mēs domājam jebkuram studentam, iedzīvotājam ir tiesības justies tā kā viņš jūtas. Mēs neesam tiesīgi kādu nosodīt.
Vasara LU SP ir aktīvs laiks?
No ārpuses var šķist, ka ir mierīgāk, jo nav aktīvās ikdienas ar lekcijām un semināriem, bet mūsu darbība nepārtrūkst, mēs turpinām gatavoties mūsu lielākajiem studentu svētkiem “Aristotelis” un nesen izsludinājām sporta spēles LU studentiem, kurās ikvienas ir aicināts piedalīties. Turpinām iekšējos darbus, organizējam projektu konkursu, kur studenti var nākt pieteikties finansējumam uz dažādiem projektiem. Turpinām aktīvi strādāt, baudām vasaras sauli, bet darbs neapstājas.
Vai varat pačukstēt, kas gaidāms Aristotelī?
Es negribētu jaunajiem studentiem visus pārsteigumus atklāt pirms aizkari ir pavērušies, bet es noteikti varu pačukstēt, ka būs ļoti jautri, būs ļoti tradicionāli, kas pašlaik arī ir vajadzīgs, būs pārsteigumi gan uz skatuves, gan Universitātē, būs ļoti forši!