Academic Centre
Ne tikai nesenie notikumi Ukrainā, bet arī situācija pasaulē kopumā skaidri demonstrē, ka materiālā kultūrvēsturiskā mantojuma pieminekļi, kas ir pārdzīvojuši gadsimtus un pat gadu tūkstošus, var tikt pilnībā iznīcināti vienā acumirklī. Ar skumjām nākas secināt, ka arī mūsu paaudze ir lieciniece šādai pasaules nozīmes pieminekļu iznīcībai, kas notika militāro konfliktu laikā Horvātijā, Bosnijā, Afganistānā, Sīrijā, Mali, Irākā un šobrīd notiek Ukrainā. Bet kultūras mantojumu apdraud ne tikai militāri konflikti – draudus rada arī dabas katastrofas, tādas kā plūdi, zemestrīces, ugunsgrēki un diemžēl arī cilvēku nevērība vai ieinteresētības trūkums.
Šī gada maijā Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju rīkoja starptautisku konferenci “Kultūras mantojuma aizsardzība un glābšana krīzes situācijās un katastrofu risku pārvaldība”. Šajā konferencē piedalījās pārstāvji no vairākām Eiropas starptautiskām organizācijām, rosinot diskusiju par to, kāda šobrīd ir reālā situācija kultūras mantojuma aizsardzības jomā, kādi izaicinājumi joprojām ir jāpārvar, lai šo aizsardzību nodrošinātu iespējami efektīvi. Arī valsts institūciju pārstāvji runāja par valsts civilās aizsardzības plānu, kura izstrādes viens no uzdevumiem ir kultūras mantojuma vērtību aizsardzība un glābšana. Šādas konferences demonstrē, ka kultūras mantojuma saglabāšanas jautājumi tomēr tiek izvērtēti, galvenokārt, pateicoties organizācijām, kuras ir vistiešākā veidā saistītas ar to, piemēram, UNESCO, ICOMOS, muzeji, kā arī citas dažādu valstu institūcijas, kuru pārziņā ir kultūras pieminekļi.
Latvijas identitāti nosaka tas, ko mantojam no iepriekšējām paaudzēm – mūsu kultūras mantojums, kas ietver ne tikai nemateriālo kultūras mantojumu, tostarp, tautasdziesmas, ticējumus, priekšstatus, kuri augi izmantojami ārstniecībā, bet arī Latvijas videi raksturīgās ainavas, pilis, muižas un baznīcas, to apkārtnē esošos ceļus, zemnieku sētas un citus kultūrvides objektus, kas veido materiālo kultūras mantojumu, un arī ir būtiska Latvijas nacionālās identitātes sastāvdaļa. Diemžēl ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē kultūrvides mantojuma uzturēšana un aizsardzība netiek uzskatīta par prioritāti. No vienas puses tas ir saprotams, jo jebkurai valstij tās ekonomiskā labklājība un iedzīvotāju drošība būs pirmajā vietā. No otras puses, ja kultūras mantojums netiks saglabāts un pasargāts, tad zaudējot to, zudīs arī attiecīgās tautas vēstures materiālās liecības un līdz ar to arī nozīmīga daļa tās identitātes. Jāņem vērā, ka kultūras mantojums var nodrošināt valsts attīstības potenciālu nākotnē, veicinot gan tūrismu, gan arī dažādu ražošanas nozaru attīstību, veidojot jaunas Latvijai raksturīgas preču zīmes.
Protams, būtisks jautājums ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē ir par finansējumu kultūrvides mantojuma pieminekļu uzturēšanai un atjaunošanai. Ja objekts ir populārs tūristu galamērķis, tas dod papildu finansējumu tā uzturēšanai. Bet, ja objekts ir tuvu iznīcībai, ir skaidrs, ka tūristi to apskatīt nebrauks un būtiski līdzekļi būtu jāiegulda vēl pirms objekts kļūst interesants tūristiem. Dažos gadījumos intensīva tūristu plūsma var būt arī par cēloni kultūras objekta fiziskai degradācijai. Tā veidojas apburtais loks, kurā jāsabalansē kultūras objektu saglabāšanas ideāli un mērķi ar kultūrvides patērētāju nereti merkantilajām interesēm.
Šajā ziņā uz kultūrvides mantojuma jomas speciālista lomu un nozīmi sabiedrībā būtu jāskatās plašāk – tie ir cilvēki, kuri ne tikai paši spēj saskatīt un novērtēt atsevišķus pieminekļus un to nozīmi un saglabātības stāvokli, bet arī izstrādāt priekšlikumus un plānus to turpmākai atjaunošanai un attīstībai, bet īpaši būtu uzsverama šo speciālistu spēja būt par sava veida “misionāriem”, kuru spēkos būtu mainīt sabiedrībā nereti eksistējošos priekšstatus par kultūrvēsturiskā mantojuma nozīmi kopumā, tai skaitā arī piesaistot finansējumu kultūras mantojuma pieminekļu atjaunošanai un uzturēšanai.
Lai sagatavotu studentus pētnieciskai un profesionālai darbībai kultūrvides mantojuma jomā, veidojot starpnozaru pieejā balstītu kultūrvides mantojuma studiju saturu, un veicinot kultūrvides mantojuma kā augstākās izglītības un zinātniskās pētniecības virziena attīstību Latvijā, šogad Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju pirmo reizi uzņems studētgribētājus jaunā un Latvijai unikālā starpnozaru akadēmiskā bakalaura studiju programmā “Kultūrvides mantojums”**.
Galvenais kompetenču virziens, kas nosaka šādas studiju programmas absolventu konkurētspēju darba tirgū, ir zināšanas, iemaņas un kompetences, kas nepieciešamas materiālā kultūras mantojuma objektu apzināšanai, izpētei, apsaimniekošanai un aizsardzībai, nodrošinot to ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu uzturēšanu. Studiju programmas „Kultūrvides mantojums” saturā ietilpst vides zinātņu, humanitāro zinātņu, dabaszinātņu un vizuālās mākslas zinības, kuru apguve programmas absolventiem ļaus sekmīgi iekļauties profesionālās darbības vidē vai arī turpināt izglītošanos radniecīga satura studiju programmās Latvijā vai ārvalstīs. Jāuzsver, ka šādu kompleksu kompetenču kopu nenodrošina neviena no Latvijā esošajām studiju programmām. Ar kultūrvides mantojuma tematiku saistītu studiju programmu trūkums negatīvi ietekmē esošo materiālā kultūras mantojuma apsaimniekošanas praksi, kas izpaužas degradētos kultūras pieminekļos un objektos.
Programmas veidotāji un īstenošanās iesaistītais akadēmiskais personāls ir pārliecināti, ka ar kultūras mantojuma tematiku saistītu studiju programmu ieviešana un paplašināšana ir stratēģiski nepieciešams valstiska līmeņa mērķis.
*Autore Dr. Agnese Kukela ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes pētniece un jaunveidotās bakalaura studiju programmas “Kultūrvides mantojums” vadītāja. Pētnieciskās intereses saistās ar ģeoarheoloģiju un seno akmens būvju un pieminekļu dokumentēšanu un izpēti.
**Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes bakalaura studiju programma “Kultūrvides mantojums” tapusi projekta “Starptautiski konkurētspējīgu un Latvijas tautsaimniecības attīstību veicinošu studiju programmu izveide Latvijas Universitātē” (projekta Nr.8.2.1.0/18/A/015) ietvaros.
