Atzīmējot Moricsalas rezervāta 110 gadadienu, Dabas mājā LU Akadēmiskajā centrā ir atklāta ekspozīcija “Moricsalas rezervāta liecības”. Ekspozīcija iepazīstina ar LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekciju un Zooloģijas kolekciju materiāliem par Moricsalas izpēti 20. gadsimta sākumā. Ekspozīcija apskatāma Torņakalnā, Jelgavas ielā 1, pirmā stāva vestibilā.
LU Muzeja jūnija mēneša priekšmets ir Moricsalas rezervāta vēsturiskā izkārtne, kas informēja par salas statusu un galvenajiem noteikumiem rezervāta pastāvēšanas pirmajos gados. Šis unikālais Moricsalas rezervāta tapšanas liecinieks rosināja apkopot materiālus LU Muzejā, ka ir saistīti ar rezervāta un līdz ar to – dabas aizsardzības sākotni Latvijā. Sava īpašā statusa un aizlieguma to apmeklēt Moricsala sabiedrības apziņā ir ieguvusi teiksmainas vietas tēlu. Ar šo ekspozīciju vēlamies plašākai sabiedrībai dod iespēju ieskatīties saglabātajās liecībās par salu, ieskatīties tās pagātnē. Ekspozīcijā ir apskatāmi gan oriģināli, gan kopijas, bet tā ir vien daļa Moricsalas rezervāta liecību, kas glabājas LU Muzejā. LU Muzeja Botānikas un mikoloģijas kolekcijās glabājas vairāki liecības par rezervāta tapšanu, noteikumiem, pirmo desmitgadu izpēti. Vairums šo materiālu glabājas Rīgas Dabaspētnieku biedrības apakškolekcijā un Karla Reinholda Kupfera apakškolekcijā. Pēdējā atrodas ne tikai ar rezervāta ierīkošanu un izpēti saistīti dokumenti, bet arī augu un sēņu saraksti, fotogrāfijas, dabas paraugi. Jāatzīst, ka dabas paraugu no Moricsalas ir maz, jo to ievākšanu pati biedrība stingri ierobežoja. Bet atsevišķi eksemplāri atrodas gan LU Muzeja herbārija kolekcijā, gan Zooloģijas kolekcijās. Moricsalas izpētē bija iesaistīti vairāki nozīmīgi Latvijas dabaspētnieki, piemēram Ferdinads Erdmans Štolls, kura sēņu attēlu kolekcijā atrodas Moricsalā augošo sēņu fotogrāfijas un akvareļa zīmējumi. Ekspozīcijā redzamais sniedz ieskatu ar Moricsalas rezervāta sākotni saistīto materiālu daudzveidībā.
Nav noteikta datuma, kad būtu svinama Moricsalas rezervāta dzimšanas diena. Par dibināšanas dienu pieņemts uzskatīt 1912. gada 6. jūnijs, kad vietējais mežzinis oficiāli nodeva salu Rīgas Dabaspētnieku biedrības pārziņā (Naturforscher-Verein zu Riga; 1845 – 1939). Rezervāta dibināšana bija Baltijas dabaspētnieka Karla Reinholda Kupfera (Karl Reinhold Kupffer; 1872 – 1935) iniciatīva, kurš tolaik bija Rīgas Dabaspētnieku biedrības viceprezidents. 1909. gadā biedrība rīkoja pirmo organizēto izpētes ekskursiju uz salu un no šī laika šeit notika sistemātiska dabas izpēte. Moricsala ir aptuveni 83 h liela sala Usmas ezerā Kurzemē. Moricsalas unikalitāte rosināja Rīgas Dabaspētnieku biedrībai izstrādāt programmu, ko iesniegt Valsts pārvaldei par aizsargājamas dabas teritorijas izveidi. Moricsala bija un tāda ir joprojām īpaša ar to, ka to minimāli bija skārusi cilvēka saimnieciskā darbība, kā rezultātā Moricsala ir vieta, kur iespējama dabas dabiskās attīstības gaitas izpēte. Šī iemesla dēļ Moricsala arī ir bagāta ar retām augu, sēņu, putnu un kukaiņu sugām.
Rezervāta izpēti pārtrauca Pirmais pasaules karš, to apgrūtināja arī politiskās pārmaiņas, bet izpēte uz salas turpinājās, piesaistot arvien jaunus dabaspētniekus, nu jau arī no jaundibinātās Latvijas Universitātes, kā arī pievēršoties Usmas ezera izpētei. Rezervāta pirmā izpētes posma rezultāts ir K. R. Kupfera sarakstītā grāmata “Rezervāts Moricsalā”, kas tika izdota 1931. gadā un kurā apkopoti pirmo desmitgadu pētījumu rezultāti.
Ar Moricsalu saistītie materiāli, kā arī kopēto materiālu oriģināli pieejami LU Muzejā Kronvalda bulvāri 4 Rīgā. Interesentiem ir iespējams ar tiem iepazīties, iepriekš piesakoties šeit.
Uzzināt vairāk:
Ekspozīcijas «Moricsalas rezervāta liecības» atklāšana
MĒNEŠA PRIEKŠMETS. Moricsalas vēsturiskā izkārtne
Moricsalas dabas rezervāta dabas aizsardzības plāns
Bauere I. Tooma A. Vācbaltu pētnieki atklāj Moricsalas dabas vērtības
Sāmīte D. Moricsalas dabas rezervāts laika griežos
Sāmīte D. Moricsalas dabas rezervāta aizsardzība 110 gadu laikā. Prezentācija LU 80. starptautiskās zinātniskās konferences sekcijas “Zinātņu vēsture un muzeoloģija” sēdē “Dabas atklāšana”. Sēdes ieraksts šeit.
Sams M. Kā tagad izskatās Usmas ezera Moricsalas džungļos// Atpūta.- 1931. 03.07.
Lancmanis Z. Mūsu dabas un kultūras pieminekļi// Mūsu Nākotne.- 1922.01.07.
Laiviņa S., Laiviņš M. Moricsalas rezervāts.- R., 1980.
Лайвиня С. Остров Морицсала, Р., 1987.