Saistībā ar š.g. 13. jūnijā ziņu aģentūras LETA publicēto ziņu par man izvirzīto prokuratūras apsūdzības rakstu informēju, ka lietas materiālus saņemšu tikai 28. jūnijā.
Jautājumā par apsūdzības rakstā minēto kompensāciju izmaksu Latvijas Universitātes darbiniekiem, esmu pārliecināts, ka mana un manu kolēģu rīcība 2019. gada augustā, slēdzot vienošanos par konfidencialitāti, pārtraucot darba attiecības ar Latvijas Universitāti, bija likumīga un Latvijas Universitātes interesēs. Par to liecina 2020. gada janvāra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums atzīt izmaksāto naudu par likumīgu, kā arī Valsts kontroles padomes 2021. gada aprīļa un 2022. gada maija lēmumi.
Savukārt sakarā ar vakar vakarā Latvijas Universitātē saņemto izglītības un zinātnes ministres A. Muižnieces vēstuli, vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Direktīva 2016/343 par nevainīguma prezumpcijas aspektiem norāda, ka publisko iestāžu pienākums būtu atturēties no paziņojumiem, rīcības, utt., kas var radīt priekšstatu par personas vainīgumu, pirms tas konstatēts likumā noteiktā kārtībā. Vēlreiz norādu, ka esmu pārliecināts par savas un kolēģu rīcības likumību 2019. gada augustā, slēdzot vienošanos par konfidencialitāti, pārtraucot darba attiecības ar Latvijas Universitāti.
Papildus informēju, ka izsniedzot apsūdzības rakstu, procesu virzošā prokurore norādīja, ka lieta ierosināta par juridiskās interpretācijas detaļām, no kurām būtiskākā ir jautājums par kompensācijas sākotnējo grāmatojumu finanšu uzskaites dokumentos. Par to man kā iestādes vadītājam būtu jāatbild, tāpat kā par nenotīrīto sniegu no Raiņa bulvāra ēkas jumta ziemā. Prokuratūra nav noteikusi man nekādus ierobežojumus turpināt pildīt Latvijas Universitātes rektora amata pienākumus.
Esmu ieinteresēts, lai minētā lieta tiktu pabeigta iespējami ātri tiesiskā, likumā noteiktā kārtībā.
Personīgi esmu informējis Latvijas Universitātes Padomi par man izvirzīto apsūdzību un sniegšu Padomei un Senātam visu man pieejamo informāciju.