Reģionālā konference: Tieši cilvēki ir tie, kas ietekmē reģionu perspektīvu

“Šī gada Reģionālā konference akcentēja jautājumus par ilgtspējīgu vērtību radīšanu un sabiedrības labbūtību Latvijas reģionos, novērtējot tās vērtības, kas pieejamas katrā no novadiem un pilsētām. LU Reģionālais centrs un LU filiāļu vadītājas organizēja Reģionālo konferenci, iekļaujot plenārsēdē un četrās sekcijās priekšlasījumus par pētījumiem, ko veikuši LU docētāji un pētnieki, pašvaldību vadītāji, vietnieki, Izglītības pārvalžu vadītāji, bibliotēku un muzeju vadītāji, nevalstisko organizāciju u. c. organizāciju pārstāvji no Alūksnes, Bauskas, Cēsīm, Daugavpils, Jēkabpils, Kuldīgas, Kandavas, Krustpils, Madonas, Tukuma, Varakļāniem, Ventspils u. c.  Latvijas vietām, kā arī profesionālajā darbā dalījās Igaunijas pirmās privātās skolas dibinātāja,”  atskatoties uz konferences darbu, stāsta LU Reģionālā centra direktore G. Kraģe.

Konferences darbā – plenārsēdē un sekcijās – kopskaitā piedalījās 43 referenti un 187 dalībnieki no visas Latvijas.

Plenārsēdē referēja vairāku Latvijas pašvaldību pārstāvji, piemēram, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks A. Egliņš-Eglītis, apskatot tēmu “Cilvēkvietas Latvijā. Cēsu novada piemērs” analizēja arī vēsturisko cilvēkvietu rašanās aspektu, bet vislielāko uzmanību pievērsa Cēsu pilsētai, skatot aspektus, kā Cēsīs tiek risināta cilvēku piesaiste – “tie ir trīs “lielie vaļi”: infrastruktūra (ceļi, skolas, koncertzāle..); pašvaldības simboli (signāli, sadarbība); vietas vibrācija un gaisotne (kultūras vibrācija, mode).” Savukārt Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece attīstības un investīciju piesaistes jautājumos L. Langarte, referējot par tēmu “Uz vietu balstīta pieeja reģionālajā attīstībā jeb sabiedrības un valsts interešu ievērošana teritorijas stiprināšanā”, akcentēja: “Alūksnes pieredzes atslēga ir izaicinājums, tas ir saistīts arī ar lauku attīstību...” Tas, ka izaicinājums ir svarīga darba sastāvdaļa atklāja arī D. Šēle, Kuldīgas novada pašvadības iestādes “Kuldīgas attīstības aģentūra” vadītāja, izaicinājums ir klātesošs gan atjaunojot Kuldīgas vecpilsētas ēkas, gan plānojot un izbūvējot sporta infrastruktūru pilsētā, gan strādājot ar degradētās teritorijas – kādreizējās Kuldīgas slimnīcas – pārbūvi, it visā tiek strādāts ar mērķi – “vēsturisko kultūras pieminekļu pārvēršana jaunā kvalitātē sabiedrības labbūtības nodrošināšanai”.

 “Plenārsēde noslēgusies ar ļoti bagātīgu pieredzes gūšanu, dažādību pieejā ilgtspējīgu vērtību radīšanā un sabiedrības labbūtības nodrošināšanā Latvijas novados. Prezentāciju atslēgvārdi ir pārmaiņu vadība – novadu dzīvotspēja, attieksme klientu servisā, unikalitāte, izaicinājumi, esošie resursi citā kvalitātē un jaunu, atšķirīgu resursu radīšana,” pēc plenārsēdes secina LU Kuldīgas filiāles vadītāja R. Karloviča.

LU filiāles, cieši sadarbojoties ar pašvaldību, institūcijām un vietējo kopienu savā novadā vai pilsētā veic nozīmīgu funkciju izglītības un nodarbinātības jomā, piedāvājot  studiju iespējas dažādās LU studiju programmās, pilnveidoties tālākizglītības programmās, kā arī iespēju piedalīties kā referentam vai dalībniekam LU konferencē par nozīmīgām tēmām pašreizējā laika periodā.

Konferences darbs aktīvi norisinājās arī četrās sekcijās. Sekcijas "Atbalsts skolotājam viņa personīgās kapacitātes stiprināšanai darbam iekļaujošās izglītības apstākļos" darbu izvērtēja M.  Raudziņa, Cēsu filiāles vadītāja: “Sekcijas programma tika veidota sadarbojoties LU Cēsu filiālei ar sadarbības partneriem Cēsu novada pašvaldību un Cēsu Bērzaines pamatskolu – attītības centru.

Ārsts – psihoterapeits A. Miksons savā prezentācijā atklāja kādām dažādām reakcijām iziet cauri jebkurš, kurš nonāk krīzē – gan bērns, gan pedagogs. Viņš mudināja katram pašam vairāk izprast sevi, deva iedrošinājumu, ka, nonākot krīzē vai mainīgās situācijās, virzība tomēr vienmēr notiek uz augšu, uz attītību. Uzsverot, ka galvenais ir dot sev iespēju vismaz aizdomāties.

Latvijas Universitātes profesore un pētniece G. Svence dalījās atziņās, kas gūtas starptautiskā projektā, pētot skolotāju dzīvesspēku, to iezīmju kopumu, kas veicina indivīda adaptāciju, sastopoties ar dažādiem izaicinājumiem. Kā galvenie faktori tika minēti: kolēģu atbalsts darba vietā, pozitīva darba vide un psiholoģiskais klimats darba vietā. Profesores ieteikums – veidot skolās skolotāju atbalsta grupas līdzīgi, kā tas ir psihologiem. 

Igaunijas privātās skolas “Vivere” dibinātāja un vadītāja J. Stolderova iepazīstināja ar labās prakses piemēriem darbā iekļaujošās izglītības apstākļos, akcentējot, ka ļoti svarīgi ir apzināties, ka šajā situācijā neesam vieni un šo nozīmīgo darbu varam veikt kopā, sadarbojoties ar dažādām atbalsta grupām un bērnu vecākiem. Vēlējums visiem konferences dalībniekiem – ieraudzīt jaunas iespējas, nebaidīties un strādāt iekļaujoši.”

Daudzpusīgas tēmas tika skatītas konferences sekcijā “Ilgtspējīga attīstības caurvija savstarpēji saistītās dimensijās” – gan dzīves vides kvalitāte un mūsdienīga izglītība, gan sociālie pakalpojumi un nodarbinātības veicināšana, gan ģimeniskas vides nodrošināšana, gan iekļaujoša, sabiedrības līdzdalību un kopējo vērtību stiprinoša izglītība, gan bibliotēku un muzeju iesaiste, kā arī citas tēmas un dimensijas, kas sekmē ilgtspējīgu attīstību reģionos.

Jēkabpils filiāles vadītāja D. Spuriņa akcentē galvenās tēzes, kas izkristalizējās sekcijas “Ilgtspējīga vērtību radīšana un sabiedrības labbūtība izglītības jomā” darbā, tās ir: pilsoniskā audzināšana – kompleksā audzināšana; visu laiku vislielākā vērtība ir cilvēks un dzīvība; vēsture mūs māca, bet jautājums, ko katrs no tās paņemam; tolerance, sadarbība, sevis izzināšana un nākotne – vārdi ar lielu pievienoto kvalitāti; līdzatbildība par notiekošo sabiedrībā un tās pārnese uz globālo pilsoniskumu; iekļaujošās izglītības attīstība kā dinamisks process.

Noderīga pieredzes apmaiņa un jaunas inovatīvas pieejas dažādu jautājumu risināšanā atklājās sekcijas “Labās prakses apmaiņa un zināšanu pārnese izglītības inovāciju attīstībā” darbā. Stāsta Tukuma filiāles vadītāja I. Jonuša: “Referenti dalījās ar savas labās prakses piemēriem un saviem pētījumiem, piemēram, Kandavas K. Mīlenbaha vidusskolas skolotāja I. Ozola-Zaļā stāstīja par labās prakses piemēru, kuru pārņēma no ASV, kas aicināja skolotājiem būt kā līderiem, motivējot bērnus mācīties. Savukārt Ventspils Izglītības pārvaldes vadītājas vietniece J. Bakanauska stāstīja par lasītprasmi, tās veicināšanu un nozīmīgumu, un kā to īsteno Ventspils izglītības iestādēs. Sekcijas darbā piedalījās arī LU psiholoģijas zinātņu doktore L. Hačatrjana ar savu pētījumu par skolēnu prasmju stiprināšanu, LU PPMF PPIC profesionālās programmas "Pedagoģiskās darbības pamati" direktore Ē. Lanka par skolotāja ētikas izaicinājumiem attālinātā mācību procesā, LU PPMF Pirmsskolas un sākumizglītības nodaļas profesore I. Briška, kura stāstīja par vērtībizglītību sākumskolā un arī divas LU Madonas filiāles absolventes, kas iepazīstināja ar saviem Kvalifikācijas darba pētījumiem. Referentu tēmas bija ļoti interesantas, aktuālas un lietderīgas jebkuram izglītībā strādājošam pedagogam.”

Konferences tapšana ir nozīmīgas sadarbības un atbildības rezultāts, tāpēc R. Karloviča uzsver: “Konferences norisē īpaša pateicība pašvaldību pārstāvju referentiem – LU filiāļu ļoti ciešiem sadarbības partneriem – par sava novada iedzīvotāju dzīves vietas kvalitātes pilnveidošanu, neskatoties uz ievērojamiem izaicinājumiem. Šajā kvalitātē noteikti redzu arī mūsu – filiāļu pievienoto vērtību ar sabiedrības izglītošanu, jaunu speciālistu sagatavošanu, mūžizglītības piedāvājumu visām novadu sabiedrības grupām. Izglītots cilvēks ir sabiedrības labklājības pamats. Valsts – tie esam mēs paši. Katrs mūsu lēmums, rīcība ietekmē notiekošo. Jo vairāk mēs veidojam savām vērtībām atbilstošu sociālo politiku un atbildam par to, jo vairāk mēs paši spējam ietekmēt mūsu dzīvi.”