Academic Centre
Latvijas Bankas prezidents savā referātā akcentēja monetāro politiku, atskatoties uz laiku no lata atkalieviešanas un piesaistes Starptautiskā valūtas fonda valūtu grozam pēc Latvijas neatkarības atgūšanas līdz Latvijas iestājai eiro zonā un šī brīža izaicinājumiem, kā mazināt monetārās politikas atbalstu, vienlaikus neapdraudot ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas. Daļa prezentācijas tika veltīta arī aktuālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikā kopumā, tai skaitā fiskālajai un strukturālajai politikai.
Laiks pirms eiro ieviešanas bija ar straujām svārstībām ekonomikā, straujiem izaugsmes posmiem un dziļām krīzēm, tā atskatoties uz 30 gadu senu pagātni, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Latvijas pievienošanos eirozonai M. Kazāks raksturo kā stratēģiski un ekonomiski pamatotu izvēli un kopš tā laika ir nostabilizējusies Latvijas noturība pret krīzēm. Latvijas ekonomika pirms Covid-19 krīzes bija krietni sabalansētāka, taču pandēmijas krīzē Latvija droši stāv uz savām kājām, jo valdībai ir pieejams finansējums atbalsta sniegšanai, uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Arī iedzīvotāju skepse pret eiro ir mazinājusies, vairāk nekā 60 % uzskata, ka eiro ir laba lieta. “Latvijas dalība eiro zonā ir būtisks ieguvums,” savā prezentācijā bilda M. Kazāks.
Pandēmijas izaicinājumiem pievienojas jauni – ir sasniegts pēdējā desmitgadē augstākais inflācijas līmenis. Lielāko daļu cenu kāpuma veido enerģijas cenu pārmaiņas. “Inflācija ir negaidīti augsta, inflācijai ir tāda paugura forma, un diemžēl tā saglabāsies augsta ilgāk nekā gaidīts, bet šī gada laikā, īpaši otrajā pusē, inflācijas tempam vajadzētu būtiski mazināties,” prognozēja LU absolvents.
Kā Latvijas ekonomikas izaicinājumus M. Kazāks izcēla vājas investīcijas, gausu uzņēmumu kreditēšanu, uzsverot nepieciešamību stiprināt būvniecības sektora kapacitāti. Viņaprāt, Latvijas galvenais izaugsmes dzinējs pēdējo 30 gadu laikā ir bijusi Rīga un tās potenciālu neesam spējuši pilnvērtīgi izmantot.
“Neesam kautrīgi, izvirzām Rīgu par Baltijas galvaspilsētu ekonomikā, un tas palīdzēs augt!” uzsvēra Latvijas Bankas prezidents.
Tradīcijām bagātās LU konferences darbs šogad norit attālināti, aicinot zinātniekus, referentus un interesentus apmeklēt vairāk nekā 120 sekciju sēdes 4 zinātņu nozaru blokos: dabas zinātnēs, medicīnas un veselības zinātnēs, humanitārajās zinātnēs, sociālajās zinātnēs, 12 prioritārās pētniecības tēmās un starpdisciplināri, iepazīstinot ar aktuālajiem zinātnes sasniegumus un jaunumiem, tai skaitā Covid-19 pētniecības jomā.
Informāciju par sekciju sēdēm var atrast konferences mājaslapā.
 80. starptautisko zinātnisko konferenci atklāja LU absolvents, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ar referātu "Monetārā politika Latvijā un eiro zonā: quo vadis?".){kind=link}