Ārsta un pacienta savstarpējā uzticēšanās ir viens no būtiskākajiem aspektiem medicīnā, tāpēc ārstam savā darbā ir jāievēro tiesību un ētiskās normas, kā arī jālieto viņa specialitātei atbilstošas metodes. Vienlaikus LĀB atzīst, ka ir nepieciešams uzlabot ne tikai spēkā esošos normatīvos aktus, bet arī ārstu ētikas kodeksu, gan arī ārstu tālākizglītībā paredzēt darba ar pacientiem prasmju pilnveidi.
Diskusijā piedalīsies un par ārsta un pacienta attiecību ētiskajiem aspektiem runās LU Medicīnas fakultātes profesore un LĀB Ētikas komisijas locekle Signe Mežinska. Savukārt par tematu “Pacients, ārsts un iestāde publiskajā komunikācijā. Par konfidencialitātes pienākumu, datu aizsardzību un vārda brīvību jautājumos, kas skar ārstniecību” uzstāsies Dr.jur. Santa Slokenberga, vecākā lektore Upsalas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Par ārstu pārkāpumiem un atbildību diskutēs zvērināta advokāte un veselības tiesību eksperte Ilze Vilka, bet LU Medicīnas fakultātes profesors un LĀB valdes loceklis Viesturs Boka uzstāsies ar prezentāciju – “Nelabvēlīgs notikums ārstniecībā – medicīniska kļūda vai sodāms pārkāpums?”.
Ārstu sertifikācijas procesu regulē Ministru Kabineta (MK) noteikumi. Pašlaik MK noteikumi paredz divus kumulatīvus kritērijus ārsta sertifikāta anulēšanai – ētikas normu pārkāpums un normatīvo aktu pārkāpums. Tāpēc LĀB ir sagatavojusi priekšlikumus, kas ļautu anulēt ārsta sertifikātu – gan būtisku ētikas normu pārkāpuma gadījumos, gan arī gadījumos, kad izdarīti vai pieļauti būtiski pārkāpumi profesionālajā darbībā. MK noteikumi pašlaik arī neparedz LĀB tiesības profesionālās darbības pārkāpumus ņemt vērā ārsta resertifikācijas procesā. LĀB ir izstrādājusi priekšlikumus, kas ļautu sertificējošām institūcijām izvērtēt saņemto informāciju par profesionālās darbības pārkāpumiem un ņemt to vērā resertifikācijas procesā.