Konferencē “Produktivitātes dialogs - 2021” atzīmē mērķtiecīgu valsts ieguldījuma nozīmi produktivitātes celšanā

Konferencē, kurā piedalījās Latvijas vadošie pētnieki, politiķi, nevalstisko organizāciju pārstāvji un uzņēmēji, tika prezentēts ikgadējā Produktivitātes ziņojuma projekts. Konferenci moderēja un ar galveno prezentāciju “Produktivitātes ziņojums: 2020. gada pieredze un galvenie izaicinājumi 2021. gadā” uzstājās LU Produktivitātes zinātniskā institūta “LU domnīca LV PEAK” direktore, prof. Inna Šteinbuka. Viņa atzīmēja, ka Latvijas produktivitātes ziņojums jau ir kļuvis arī par veiksmes stāstu ne tikai tāpēc, ka tas ir bijis pirmais produktivitātes ziņojums Latvijas vēsturē, bet arī tāpēc, ka tas ir tapis tieši Covid-19 izplatības apstākļos, kad produktivitātes “renesanse” ir īpaši svarīga.

“Lai panāktu izrāvienu pēc krīzes, valstij ir nepieciešams mērķtiecīgi ieguldīt finansiālos līdzekļus produktivitātes celšanā, lai tautsaimniecība kļūtu konkurētspējīgāka. Tas, piemēram, nozīmē, ka valsts, veicot atbalsta pasākumus ekonomiskā potenciāla saglabāšanai, palīdz flagmaņu uzņēmumiem ar augstu pievienoto vērtību, kā arī strauji augošajiem inovatīvajiem uzņēmumiem stiprināt vai vismaz saglabāt veiktspēju un eksportspēju,” konferencē uzsvēra prof. Inna Šteinbuka.

Konferenci atklāja Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Edmunds Valantis un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Savukārt Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta direktors Massimo Suardi konferencē runāja par Atveseļošanās un noturības plāna ieguldījumu Latvijas produktivitātes problēmu risināšanā. Par Latvijas tautsaimniecības izaicinājumi pandēmijas laikā uzstājās Latvijas Produktivitātes padomes priekšsēdētājs, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns prof. Gundars Bērziņš.

"Latvija pēdējo 25 gadu laikā ir sasniegusi ievērojamu ienākumu līmeņa pieaugumu, samazinot atšķirību no ES vidējā līmeņa. Lai turpinātu šo veiksmīgo konverģences ceļu, stabils produktivitātes pieaugums arī pārskatāmā nākotnē būs galvenais Latvijas mērķis, īpaši nelabvēlīgās demogrāfijas dēļ. Latvijas galvenie produktivitātes izaicinājumi ir saistīti ar prasmju trūkumu, zemu R&D un inovāciju līmeni, vājo uzņēmējdarbības vidi un reģionālajām atšķirībām. Latvijas Atveseļošanas un noturības plānā ir iekļautas vairākas reformas un investīcijas, kuru īstenošana veicinās šo svarīgo izaicinājumu risināšanu. Tas labi atbilst Atveseļošanās un noturības instrumenta mērķim, kas tika izveidots, lai palīdzētu ES dalībvalstīm palielināt savu ekonomisko potenciālu pēc Covid-19 krīzes un apgūt zaļās un digitālās pārejas,” uzstāšanās sacīja Massimo Suardi.

Konferencē tika pārrunāti galvenie pēdējā laikā veiktie pētījumi produktivitātes jomā, kā arī notika plaša diskusija par to, kādas mācības produktivitātes noturēšanai gūtas pandēmijas laikā un kādos virzienos turpmāk strādāt, lai nodrošinātu produktivitātes kāpumu. Latvijas Zinātņu akadēmijas Eiropas Politikas pētījumu institūta vadošais pētnieks, EM Analītikas dienesta vecākais analītiķis Dr. Oļegs Barānovs runāja par attālinātā darba Covid-19 pandēmijā ietekmi uz produktivitāti. Savukārt “LU domnīca LV PEAK” zinātniskās padomes priekšsēdētājs un LU BVEF prof. Jānis Priede savā prezentācijā analizēja Latvijas konkurētspēju, bet “LU domnīca LV PEAK” direktora vietnieks un Latvijas Bankas Monetārās Politikas pārvaldes galvenais ekonomists Dr. Oļegs Krasnopjorovs skaidros darba tirgus izaicinājumus.

“Kopējie rādītāji slēpj "divu ātrumu Latviju". Dažās nozarēs un profesijās darbvietu skaits krīzes laikā nesamazinājās gandrīz nemaz, piemēram, izglītībā, veselības aprūpē, valsts pārvaldē, rūpniecībā un informācijas tehnoloģiju jomā. Taču ir būtiska sabiedrības un ekonomikas daļa, kura atrodas diametrāli pretējā situācijā. Starp pandēmijas visvairāk skartajiem nozarēm un profesijām ir, piemēram, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, kuru darbinieku skaits pandēmijas laikā sarucis par ceturtdaļu. Savukārt lielākais pandēmijas paradokss ir tas, ka tās laikā būtiski audzis lielo algu saņēmēju skaits - kopš krīzes sākuma darbinieku skaits privātajā sektorā ar bruto darba samaksu virs 3000 eiro palielinājies no 20 līdz 30 tūkstošiem,” norādīja Dr. Oļegs Krasnopjorovs.

LMT prezidents un Latvijas Produktivitātes padomes loceklis, prof. Juris Binde konferencē dalījās sava uzņēmuma pieredzē par darbu ārpus biroja un, kā tas ietekmē digitalizāciju, produktivitāti un nodarbinātību. Savukārt nevalstisko sektoru konferencē pārstāvēja Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš un Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone,  kas runāja par produktivitāti un eksportu.