Inga Šīrante: Visu laiku jādomā soli uz priekšu

“Projekta pieteikums ir kā azartspēle – vai nu tev veiksies, vai ruletē būs kauliņi pareizie un vai būs finansējums,” Jauno tehnololoģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā”, prezentējot Latvijas Universitātes Atomfizikas un spektroskopijas institūtu (LU ASI) kā projektorientētu zinātnes institūtu, spilgtu salīdzinājumu izvēlas institūta direktore Inga Šīrante, norādot, ka viņas vadītais institūts “sekojis līdzi” viņas hobijam – projektu rakstīšanai.

LU ASI, kā akcentē I. Šīrante, “ir projektos balstīta zinātniska organizācija”, tas ir LU zinātniskais institūts, kurš veic starptautiska līmeņa fundamentālus un lietišķus pētījumus. Pētījumu loks ir plašs, jo institūta sastāvā ir sešas laboratorijas: Atomfizikas, atmosfēras fizikas un fotoķīmijas laboratorija, Augstas izšķirtspējas spektroskopijas un gaismas avotu tehnoloģijas laboratorija, Biofotonikas laboratorija, Kvantu optikas laboratorija, Optisko biosensoru un funkcionālo nanomateriālu laboratorija un Teorētiskās fizikas laboratorija. Kā raksturo institūta direktore: “Katra laboratorija ir pilnīgi atšķirīga. Ir gan biomedicīna, biofotonika, gan teorētiskā fizika, gan kvanti, arī par tiem mēs strādājam, gan arī spektroskopijas un atmosfērfizikas jautājumi tiek risināti.” Un struktūra, lai viss institūta mehānisms veiksmīgi darbotos, “ir ļoti vienkārša – ir lēmējvara, izpildvara un ir zinātnieki.” Un veiksmes stāsti var īstenoties, “ja tas viss komplekts darbojas kopā vienā vienotā virzienā,” atklāj I. Šīrante.

Lai vienmēr būtu “īstajā vietā un laikā”, LU ASI ir arī inovatīvs pārvaldības modelis, jo kā akcentē I. Šīrante, direktors institūtā nav noteiktās jomas zinātnieks ar doktora grādu fizikā. Varētu jautāt – “kā tad tā, direktoram taču vajadzētu tādam godam būt.” Un agrāk tā esot bijis. “Bet saprotot, ka šis administratīvi atbildīgais amats ir pilnīgi savādāk balstīts”, I. Šīrante atklāj, ka direktoram ir jābūt ar noteiktām prasmēm vadībā un finansēs, ar administratīvo pieredzi un spēju orientēties projektu pārvaldībā. Institūtā ir izveidota arī projekta atbalsta administratīvā grupa, kas, strādājot vienotā komandā, veicina projektu pieteikumu gatavošanu. Un, atskatoties uz laiku, kad viņa kā direktore uzsāka darbu LU ASI, I. Šīrante secina: “Tā bija ļoti liela veiksme, ka komanda pieņēma manus piedāvājumus pārmaiņām gan vadībā, kā arī visā administratīvajā struktūrā.”

No LU ASI pieredzes institūta direktore sniedz arī vairākus veiksmes faktorus dalībai projektu konkursos: ir jābūt ideju ģeneratoriem – līderiem savās grupās, labi orientētai un uz rezultātu balstītai komandai – gan zinātniskajai, gan administratīvajai –, kolektīvā ir jābūt draudzīgai konkurencei un sacensību garam, labi izanalizētiem konkursa nosacījumiem, kā arī projekta pieteikumam jābūt kvalitatīvam, budžeta un aktivitāšu plānojumam ticamam un zinātniskajai idejai jābūt ar ambīcijām, vēl nepieciešama skaidra nākotnes iespēju perspektīva.

Komandas saskaņotā darbā neizpaliek arī projektu rezultāti, tos LU ASI direktore apliecina ar diagrammām un skaitļiem par finansējuma plūsmu institūtā, ja valsts salīdzinoši “iedod mazu kripatiņu”, tad katram bāzes jeb valsts finansētajam eiro institūts caur projektiem atnes pretī desmit, un viņa paskaidro arī projektu finansējuma nozīmību: “Mēs zinām, ka produktivitātes un arī efektivitātes vērtējumi institūtiem ir publikācijas, patenti, izgudrojumi, prototipi, jā, tas viss ir ļoti labi, bet, ja šie projekti un finansējuma nav, tad arī tas viss nevar attīstīties tālāk.” Savukārt “jo labāk institūtam izdodas ar projekta pieteikumiem, jo labāki rezultāti un arī nodrošinātāka perspektīva.”

Protams, jārēķinās arī ar to, ka katram projektam ir sākums un beigas, vienmēr jādomā par nākamo, lai notiktu attīstība un prom neaizplūstu speciālisti. Un, atbildot uz jautājumu, vai tas nav grūti, ja dažkārt zinātniekiem jādzīvo no projekta uz projektu, LU ASI direktore secina: “Ir grūti. Tāpēc vēl jo vairāk ir jābūt ļoti organizētiem un visu laiku jādomā soli uz priekšu”.

Un savu panākumu recepti I. Šīrante izsaka, iedvesmojoties no Viljama Varda novēlējuma: “Mācieties, kamēr citi guļ, strādājiet, kamēr citi staigā bez darba, gatavojieties, kamēr pārējie spēlē, un sapņojiet, kamēr pārējie tikai vēlas.”

23. un 24. septembrī LU norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja vairāk nekā 50 pētījumi, kas aktualizēja dažādas tēmas, izaicinājumus un inovatīvus risinājumus vairākās jomās.