Latvijas Universitātes (LU) Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē (ĢZZF) pētnieki izstrādā viedo sensoru, kas signalizē par pārtikas bojāšanās pakāpi, tādējādi nodrošinot tās drošu izmantošanu un samazinot bioloģiski noārdāmo atkritumu apjomu.

Saskaņā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) datiem pārtikas atkritumi pasaulē rada aptuveni 8 % no visām cilvēku radītajām siltumnīcefekta gāzu emisijām pasaulē. Par katru saražoto pārtikas kilogramu atmosfērā nonāk 4,5 kilogrami CO2.

Mūsdienās lielākā daļa patērētāju izmet ēdienu tikai tāpēc, ka viņi nav pārliecināti par tā svaigumu. Aprēķināts, ka 10% no pārtikas atkritumiem ir saistīti ar derīguma termiņiem, kas nozīmē to, ka ES mājsaimniecībās katru gadu izmet 8,8 miljonus tonnu pārtikas, jo patērētājiem ir grūtības noteikt atšķirību starp derīguma termiņu “Izlietot līdz” un “Ieteicams līdz”[1].

Projekta mērķis ir atrisināt šo problēmu, izstrādājot inovatīvu māla minerālu – antociānu kompozītmateriālu sensoru tehnoloģiju pārtikas produktu kvalitātes kontrolei. Sensora tehnoloģijas pamatā ir krāsas maiņa no sarkanas uz zilu, atkarībā no vides pH izmaiņām pārtikas iepakojumā, ko izraisa mikrobioloģiskais piesārņojums produkta bojāšanās procesā. Prototipa testēšanas rezultāti norāda, ka krāsas maiņa notiek tieši brīdī, kad produkts kļūst nelietojams patērētājam. Šobrīd viedo sensoru tehnoloģija ir vērsta uz svaigas un termiski apstrādātas gaļas un zivs produktiem, bet nākotnē ir plānots sensoru pielāgot arī olu un piena produktu kvalitātes kontrolei.

Sensora tehnoloģija sniedz iespēju izsekot pārtikas produktu kvalitātei uzglabāšanas un transportēšanas laikā, izmantojot vienkāršotu un patērētājam draudzīgu interfeisu un konsekventu, nepārprotamu valodu. Līdz ar to, nodrošinot efektīvu uzglabāšanas laiku un ļaujot vizuāli uzraudzīt pārtikas produktu kvalitāti reāllaikā, attiecīgi samazinot pārtikas atkritumus un veselības risku, ko rada neprecīzi derīguma termiņi vai kļūdaina to interpretācija. Turklāt tā kā sensori ir izgatavoti no dabas resursiem, māla minerāliem un krāsvielām no ogām, tie ir netoksiski, bioloģiski noārdāmi un var tikt sertificēti saskarei ar pārtikas produktiem.

Projekts tiek īstenots divos posmos LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, Vides zinātnes nodaļā, laika periodā no 01.04.2020. līdz 30.06.2022. Otrā posma finansējums 260 261,20 EUR (no tiem 90% ERAF un 10% LU finansējums) apmērā tiek apgūts, lai izstrādātu viedā sensora prototipu un tā ielikni standartizētam pārtikas iepakojumam, veiktu viedā sensora ražošanas procesa izstrādni un komercializācijas piedāvājumu. Projekts tiek izstrādāts ERAF  1.2.1.2. pasākuma "Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai" (3. kārtas 2. posma) projekta “Māla minerālu un antociānu kompozītmateriālu sensori pārtikas kvalitātes kontrolei (projekta ID Nr. KC-PI-2020/11)” ietvaros.


Sīkāka informācija par projektu ir pieejama ŠEIT un www.smartpackaging.lu.lv.

Kontaktinformācija, ja rodas jautājumi par projektu un viedo sensoru tehnoloģiju: 

Rūta Ozola-Davidāne, projekta vadītāja, pētniece, ruta.ozola-davidane@lu.lv

Solvita Kostjukova, tehnoloģiju pārneses eksperte, solvita.kostjukova@gmail.com


[1] Market study on date marking and other information provided on food labels and food waste prevention. Final Report (2018) European Commission. Available: ec.europa.eu/food/sites/food/files/safety/docs/fw_lib_srp_date-marking.pdf

Share