Rožu ziedonis LU Botāniskajā dārzā

Rozes ir daudzgadīgi krūmi un puskrūmi. Tās ietilpst rožu dzimtas rožu ģintī. Par sugu skaitu rožu ģintī zinātnieku vidū nav vienprātības – vispopulārākais ir uzskats, ka rožu ģintī ir aptuveni 400 sugas, taču daļa botāniķu uzskata, ka patiesais ģints sugu skaits ir mazāks, jo sugas savā starpā veido hibrīdus, ko par atsevišķām sugām neuzskata. Rozes ir plaši selekcionēti kultūraugi, tādēļ to šķirņu skaits ir daudzkārt pārsniedzis sugu skaitu – pasaulē ir vairāk nekā 25 tūkstoši dažādu rožu šķirņu. 

Rozēm raksturīgs tas, ka to dzinumi gandrīz vienmēr ir klāti ar asiem dažādu lielumu un formu dzeloņiem. Dzeloņi ir īpaši segaudu veidojumi, auga dabīgais aizsardzības līdzeklis. Bieži rožu dzeloņi tiek nepareizi dēvēti par ērkšķiem. Ērkšķi ir visiem labi zināmajiem kaktusiem, smiltsērkšķiem, bet ne rozēm.

Latvijā konstatētas aptuveni 100 rožu sugas, no kurām lielākā daļa ir introducētas. Botāniķu pētījumi pierādījuši, ka vietējās floras rožu sugas Latvijā ir tikai 11. Visizplatītākās sugas Latvijā ir maija roze, potcelmu roze un Vogēzu roze. 

Rozes LU Botāniskajā dārzā

Lielākā daļa LU Botāniskajā dārzā apskatāmo rožu ir selekcionētas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā. Joprojām notiek Latvijas klimatam piemērotāko, Latvijas ziemās izturīgāko un LU Botāniskā dārza apstākļiem atbilstošāko rožu šķirņu atlasīšana. Vasaras vidū ik gadu rožu dobēs Palmu mājas priekšā zied floribundrožu, poliantrožu, klājenisko, parka, krūmrožu un tējhibrīdu šķirnes. Daļu rožu šķirņu selekcionējuši kolēģi no Nacionālā Botāniskā dārza Salaspilī.

Cik liela ir rožu dažādība, tik atšķirīgas ir LU Botāniskā dārza kolekcijā esošajām rozēm raksturīgās iezīmes. Ar īpaši spēcīgu aromātu izceļas tādas rožu šķirnes kā ‘Duftwolke’ un ‘Apricot Nectar’. ‘Orange Babyflor’, savukārt, ir ļoti maza un kompakta, bet veido lielas ziedkopas. Klājeniskā, baltiem ziediem ziedošā, ‘Snow Balet’ ir ļoti izturīga pret slimībām, bet pēc noziedēšanas visilgāk krāšņumu saglabā ‘Lavaglut’, kam raksturīgi tas, ka ziedlapas ilgi nenobirst. Divkrāsu sārti-bati ziedi plaukst liela auguma rozei ‘Eden Rose’. Dzelteniem ziediem ziedošo rožu vidū īpaši izceļas ‘Fresia’, jo tā koši dzeltenīgo toni saglabā visu ziedēšanas laiku, kamēr citām ziedu krāsa laika gaitā kļūst gaišāka. Visizturīgākās un vismazāko aprūpi prasa parka rozes.

Rozes Latvijā parasti zied no jūnija sākuma/vidus līdz pat vēlam rudenim.