Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments

Latvijas Universitāte (LU) sekmīgi pabeigusi LU Akadēmiskā centra 2. kārtas (Zinātņu māja) projektu īstenošanu, saņemot pozitīvu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) gala pārbaudes novērtējumu un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma gala maksājumu 2,8 miljonu EUR apmērā.

Visi ERAF projektu ietvaros veiktie izdevumi no kontrolējošo institūciju puses ir attiecināti 100% apmērā. Projekts ir sasniedzis tā sākotnējo mērķi - LU pētniecības un STEM studiju virzienu infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija LU Akadēmiskajā centrā Torņakalnā, lai LU kļūtu par vienu no vadošajām zinātnes universitātēm Baltijas reģionā. Ar šo Universitāte ir pierādījusi, ka spēj sekmīgi ieguldīt tai piešķirtos Eiropas Savienības fondu līdzekļus. LU var patiesi lepoties ar sasniegtajiem rezultātiem.

LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājas (2. kārta) izbūve un aprīkošana tika īstenota ar divu ES fondu projektu atbalstu: projekts Nr.1.1.1.4/17/I/015 “Latvijas Universitātes pētniecības infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija viedās specializācijas jomās” un projekts Nr.8.1.1.0/17/I/010 “Latvijas Universitātes STEM studiju virzienu infrastruktūras modernizācija un resursu koncentrācija”. Kopējais investīciju ieguldījums sastāda 43,7 miljonu EUR, no kuriem 34,4 miljoni EUR ir ES fondu finansējums, 6,1 miljoni EUR - valsts budžeta finansējums un 3,2 miljoni EUR – pašas LU finansējums.

Projektos lielākie ieguldījumi tika veikti, nodrošinot Zinātņu mājas būvniecību un aprīkošanu, kas kopumā sastādīja 31,5 miljonus EUR. Vienlaikus projektu ietvaros tika iegādāts arī jauns, moderns aprīkojums un laboratoriju iekārtas pētniecības un STEM studiju vajadzībām, kopumā šajā mērķī ieguldot 9,4 miljonus EUR.

Modernas laboratoriju iekārtas tika iegādātas ne tikai jaunās Zinātņu mājas vajadzībām, bet arī pārējiem LU īstenotajiem pētniecības virzieniem viedās specializācijas jomās: biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, viedie materiāli un tehnoloģijas, viedā enerģētika, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Dažu iekārtu vērtība pat sasniedz jauna Ferrari auto cenu 300 līdz 500 tūkstošu EUR vērtībā. Kā piemēram, LU Ķīmiskās fizikas institūta pētījumiem iegādātā noslēgtā cikla bez šķidrā kriogena fizikālo īpašību mērīšanas iekārta 615 tūkstošu EUR vērtībā, vai LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētījumiem iegādātais tandēma kvadrupols ar universālu ievadīšanas mezglu komplektu 300 tūkstošu EUR vērtībā, vai Ti:safīra lāzers pētījumiem LU Lāzercentrā 200 tūkstošu EUR vērtībā. Pieminēšanas vērts ir arī jaunai aprīkojums Medicīnas studiju vajadzībām, kā piemēram,  simulators ultrasonogrāfijas apmācībai, mācību komplekts klīniskai pacientu aprūpei, ar mikroskopijas iekārtas un digitalizētā apmācību sistēma histoloģijas un patoloģijas studijām, kā arī citas modernas un vērtīgas iekārtas pētniecības un studiju procesa vajadzībām.

1,7 miljoni EUR tika investēti projektu sadarbības partneru -  LU Matemātikas un informātikas institūta (LU MII) pētniecības infrastruktūras un Universitātes dibināto medicīnas koledžu infrastruktūras modernizācijā.

LU Akadēmiskā centra Zinātņu mājas būvniecība tika pabeigta 2019. gada janvārī un jau februārī jaunā ēka durvis vēra LU studentiem un darbiniekiem. Vienlaikus pēc ēkas pabeigšanas līdz 2020. gada rudenim turpinājās projektos plānoto laboratorijas iekārtu piegāde un uzstādīšana. Tā piemēram, tīrtelpas piegāde un izbūve Zinātņu mājā, pie kuras darbus varēja uzsākt tikai pēc tam, kad ēka bija nodota ekspluatācijā un iztīrīta no būvniecības putekļiem.

Tīrtelpa izbūvēta LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta pētījumu veikšanai reģeneratīvās medicīnas jomā. Līdz ar tīrtelpas izbūvi LU ir izveidota infrastruktūra, kas ir izmantojama audu/šūnu apstrādei mācību un klīniskam pielietojumam, tai skaitā ir izveidota materiāli tehniskā bāze, jaunu medicīnas tehnoloģiju izstrādei un, izmantojot jaunās iekārtas, plānots radīt vairākus jaunus studiju kursus. Tīrās telpas aprīkojums nodrošina paaugstinātas tīrības vidi, kas nepieciešams audu/šūnu apstrādes un zinātniskās izpētes procesā. Pateicoties īpašai gaisa pieplūdes – nosūces ventilācijas sistēmai, telpās ir zems dažādu vides piesārņotāju – gaisa daļiņu un mikroorganismu līmenis. Tīrtelpā uzstādītais aprīkojums nodrošina pastāvīgu telpu gaisa apstrādi un kontroli, kā arī maksimāli precīzu, ārējās vides neietekmētu pētniecības vidi, uzturot stabilu temperatūru, mitruma un tīrības pakāpi pētījumu telpās.

LU Zinātņu mājā koncentrēti visi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu nozaru pētniecības un studiju virzieni. Ēkā atrodas Medicīnas fakultāte, Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, kā arī Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Materiālu mehānikas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Fizikas institūts un Astronomijas institūts. Zinātņu mājas kopējā platība pārsniedz 20 tūkstošus kvadrātmetru, tajā var mācīties 2000 studentu un izveidotas darba vietas 430 zinātniskajiem un akadēmiskajiem darbiniekiem.

Share