Academic Centre
Otrā pasaules kara sākums, kad nacistiskā Vācija un Padomju Savienība bija sabiedrotās, nesa lielu postu virknei Austrumeiropas valstu. Iznīcinot to suverenitāti, politiskās un sociālās elites, šīs zemes nokļuva t. s. bezvalstiskuma zonā un bieži vien atradās dubultās agresijas draudos. Arī Latvijas sabiedrība centās pārdzīvot divu okupācijas režīmu klātbūtni, pielāgojoties, pretojoties vai sadarbojoties.
Latvijas vēsturē līdz šim vairāk ir pētīti atsevišķi pretošanās un kolaborācijas teorētiskie, praktiskie un salīdzinošie aspekti, bet šajā projektā tās tiks izvērtētas kā divi konceptuāli savstarpēji saistīti, bet morāli atšķirīgi rīcībspējas virzieni. Līdztekus tiks analizēta arī Latvijas iedzīvotāju izdzīvošanas stratēģiju pieredzes diskursa attīstība mūsdienu sabiedrības biogrāfiskajā un kolektīvajā atmiņā pēc valstiskuma atjaunošanas 1990./1991. gadā. Tas sekmēs 20. gadsimta 40. gados notikušo politiskās, militārās un civilās pretošanās un kolaborācijas prakšu iekļaušanu sabiedriskās atmiņas veidošanā un nostiprināšanā mūsdienu demokrātisko vērtību sistēmā.
Pētījums ir starpdisciplinārs, tas apvieno vēstures un atmiņas studijas un izmanto socioloģijas metodes. Arhīvu pētījumu pamatā ir sinhronā pieeja, kas koncentrējas uz militāras/politiskas un brīvprātīgas/taktiskas pretošanās un kolaborācijas izpēti. Savukārt galveno 1940. gadu pretestības/sadarbības diskursu analīze mūsdienu sociālajā atmiņā balstās diahronā pieejā. Projektam noslēdzoties, Latvijas un starptautiskajai akadēmiskajai videi tiks piedāvāts konceptuāli inovatīvs skatījums uz Otrā pasaules kara vēsturi Latvijā.
Projekts tiek īstenots sadarbībā ar pētniekiem no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, Latvijas Nacionālās Aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra, Sociālo attiecību pētījumu institūta, Latvijas Kara muzeja, Nacionālās pretošanās kustības muzeja un citām institūcijām.
Pētniecības projekts norisinās no 2020. gada 1. decembra līdz 2021. gada 31. decembrim. Tā vadītājs ir LU Latvijas vēstures institūta pētnieks, Dr. hist. Uldis Neiburgs. Projektu finansē Latvijas Zinātnes padome.
.){kind=link}