LU absolvente Natālija Jermolajeva izstrādā projektu par stāju koriģējošu T-kreklu

Stāju koriģējošā T-krekla Correcty darbības modelis ir balstīts uz atsperu principu un materiāla “atmiņu”, un spēju atgriezties sākotnējā stāvoklī. Atsperu principu nodrošina elastīgā kombinācija, kas ir ielīmēta T-krekla pamatkonstrukcijā, bet materiāla elastību nodrošina ar fizikāliem testiem piemeklētās drānas. 

“Stājas problēma skar jebkuru, īpaši mūsdienās, kad sēžam pie datoriem, skatāmies telefonos. Cilvēkiem ar stājas problēmām ir zemāka emocionālā labsajūta, viņiem trūkst pašpārliecinātības,” stāsta N. Jermolajeva.

Stāja ir dzīves kvalitātes jautājums, kurā liela nozīme ir fiziskās veselības rādītājam, psihiskās veselības rādītājam, estētikai, dzīves kvalitātei un pašpārliecinātībai.

Svarīgi, lai tiek stiprināti muskuļi un muskuļu atmiņas trenēšana. Šobrīd N. Jermolajeva studē Rīgas Tehniskajā universitātē “Materiālzinātņi un tehnoloģiju”. Stāju koriģējošā T-krekla dizainu studente ir izstrādājusi kopā ar mediķiem, kas ārstē muguras problēmas.

T-kreklā ir iestrādāta speciāla elastīgā shēma, kas trenē muguras muskuļu atmiņu. Kreklā iestrādāta ir arī elastīga trikotāža, elastīga konstrukcija, kas nodrošina “atsperes” principu un krekls sastāv no speciāla materiāla ar lieliskām higiēniskām īpašībām.

“Salīdzinājumā ar konkurentiem mūsu krekliem ir labāka koriģējošā shēma, patīkamāks materiāls, tā nav sintētika, vai kompressveļa, krekls ir lētāks, vieglāka kopšana, jo to var mazgāt arī veļasmašīnā un ir diskrētāks,” vēl par krekla īpašībām stāsta studente N. Jermolajeva.

Pašlaik ir izveidots prototips un tiek veikta ražošana, tiek veikta papildus mērogošana, veikti individuālie efektivitātes testi un aktīvi tiek veikta sadarbība arī ar mediķiem.

25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.

“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.

Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.