Studentu korporāciju 18. novembra gājiena tradīcija

“Studentu akadēmiskās mūža organizācijas 18. novembrī ne tikai apliecina savu piederību Latvijas Republikai, bet arī izrāda godu saviem organizāciju locekļiem, kuri savulaik, būdami RPI un LU studenti, ar ieročiem cīnījās par savas valsts neatkarību. LU studentu dalība Latvijas Neatkarības karā liecina, ka students ievēroja LU devīzi “Zinātnei un Tēvijai” (Scientsiae et Patriae), tādējādi kļūstot ne tikai par topošu speciālistu, bet arī par Latvijas Armijas karavīru. Studēt LU un stāties Latvijas Armijas ierindā ir gods kalpot Latvijas Republikai,” skaidro LU Muzeja krājuma glabātājs Rūdolfs Rubenis.

Gājiens no LU galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 uz Brāļu kapiem ir viens no šādas piederības un cieņas apliecinājumiem. R. Rubenis stāsta ikgadējā gājiena ierasto kārtību: 

1. Gājiens sākās katru gadu 18. novembrī agri no rīta plkst. 8.00, kas ilgst aptuveni divas stundas. Gājiens notiek parādes veidā, kur pa priekšu iet prezidējošā studentu korporācija, kam seko pārējās studentu korporācijas vecākuma secībā (vecākumu secību nosaka organizācijas dibināšanas gads). Aiz studentu korporācijām nāk studenšu korporācijas, kurām ir tā pati secība. Beigās studenšu korporācijām seko pārējās studentu mūža organizācijas – studentu konkordijas, studentu vienības, studenšu vienības u.c.
2. Brāļu kapos studentu mūža organizācijas sastājas ierindā gar malām, lai uzklausītu prezidējošo studentu korporāciju un studenšu korporāciju pārstāvju, kā arī LU, RTU, RSU, LLU un Liepājas universitātes rektoru runas, kas tiek veltītas Latvijas valsts neatkarībai.
3. Studentu korporāciju karogu nesēji stāv ierindā uz paaugstinājuma aiz Brāļu kapu mūžīgās uguns, bet pie Brāļu kapu mūžīgās uguns kreisajā pusē (ar skatu uz Brāļu kapu ieejas no iekšpuses) stāv prezidējošās studentu korporācijas pārstāvis ar Latvijas Republikas karogu, bet labajā pusē viens no Atsevišķās Studentu rotas (ASR) korporāciju (Lettonia, Selonija, Lettgallia, Talavija un Fraternitas Lettica) pārstāvjiem ar ASR karogu (ASR karogs tiek nodots no vienas rotas korporācijas uz otru rotas korporāciju katru gadu 3. marta Oskara Kalpaka piemiņas dievkalpojumā).
4. Kad runas ir noslēgušās, visas studentu mūža organizācijas ierastajā parādes secībā dodas pie Mātes Latvijas nolikt ziedus (ziedus noliek studentu korporāciju priekšsēdētājs), un visiem korporantiem jānovelk savi deķeļi, pieliekot tos pie sirds. Studenšu korporācijām nav jāvelk nost savi deķeļi vai segnes.
5. Pēc tam katra studentu akadēmiskā mūža organizācija (ja tā to vēlas) sapulcējas uz kopfoto Brāļu kapos. Beigās visas studentu mūža organizācijas dodas atpakaļ uz savu konventa dzīvokli, kur pēc gājiena visi sēžas klāt pie 18. novembra svētku mielasta.

Interesanti fakti par studentu korporācijām:

• Mūsdienās studentu korporācijas apvieno Latvijas universitāšu studentus, absolventus un citus piederīgos. Tā ir brīvprātīga, turklāt elitāra organizācija, kur pastāv stingras prasības jaunu biedru uzņemšanā.
• Lai students tiktu uzņemts korporācijā, tiek organizēti viesu vakari, kurā viesis atnāk, iepazīstina ar sevi un iepazīstas ar studentu korporāciju vidi un apdomā, vai vēlas iesaistīties tās darbībā.
• Studentu un studenšu korporācijās uzņem studentus/es tikai no tām Latvijas augstskolām, kas ir akreditētas Latvijā. Studentu/šu korporācijām arī ir trimdas laika kopas ASV, Kanādā, Austrālijā u.c., kur uzņem latviešu studentus/es no vietējām augstskolām.
• Latvijā ir 23 studentu korporācijas, no kurām 17 reģistrējušās pie LU: Lettonia, Lettgallia, Talavija, Fraternitas Lettica, Latvia, Tervetia, Beveronija, Philyronia, Fraternitas Metropolitana, Fraternitas Academica, Fraternitas Latviensis, Patria, Vendia, Lacuania, Gersicania, Fraternitas Cursica un Fraternitas Vanenica.
• Latvijā ir 13 studenšu korporācijas, no kurām 12 reģistrējušās pie LU: Daugaviete, Gundega, Dzintra, Imeria, Selga, Gaujmaliete, Varavīksne, Aurora, Sororitas Tatiana, Spīdola, Zinta un Staburadze.
• Studentu/šu korporācijas, kurās iestāties, ir daudz un dažādas, bet visbiežāk studenti izvēlas savu īsto korporāciju, balstoties uz racionāliem aspektiem. Piemēram, LU students/e visbiežāk izvēlēsies korporāciju, kas darbojas Rīgā, nevis Jelgavā, lai lieki nemērotu tālo ceļu. Studentu/šu korporācijas  izvēlās arī pēc draugu vai paziņu ieteikuma.
• Studentu/šu korporācijas ne tikai apvieno studentus un absolventus, bet nodarbojas arī ar labdarību, mecenātismu, brīvprātīgo darbu, dabas un pieminekļu sakopšanu u.c.
• Studentu korporācijās ir arī savi stipendiju fondi.
• Katrai korporācijai ir savu krāsu simbolika, kur katrai krāsai ir nozīme. Krāsas iestrādātas korporāciju regālijās (deķeļos, segnēs, plecu lentēs, karogos, parādes rapieros, šarfās un cedrās). Piemēram, studentu korporācijā Latvia šīs krāsu kombinācijas ir sārts-zils-zelts. Sārtā krāsa simbolizē Tēvzemi, zilā krāsa draudzību, bet zelta – godu. Studenšu korporācijai Dzintra krāsu kombinācijas ir oranžs-zaļš-gaiši zils. Oranža krāsa simbolizē latvietību un patriotismu, zaļā mērķtiecību, bet gaiši zilā sievišķību un daili.
• Dalība korporācijās nes dažādus ieguvumus – etiķetes izpratni, pareizu uzvedību sabiedrībā, aktīvu sabiedrisko dzīvi, biedriskumu, pareizu stāju, disciplīnu, bet studentiem – pareizu uzvedību arī dāmu klātbūtnē.
• Korporācijās pastāv hierarhija, kur saime dalās biedru kandidātos, biedros un vecbiedros.
• No studentu korporācijas iespējams locekļus izstumt par lieliem grēkiem – noziedzību pret Latviju, latvietības noliegšanu, draudiem, fizisku kaitējumu, arī kriminālnoziegumu un plaģiātismu. Tas nozīmē, ka ar korporācijas locekļiem vairs nedrīkst ne satikties, ne komunicēt, citiem vārdiem – krist negodā.
• Studentu/šu korporācijās ir amatpersonas – literārās komisijas vadītājs, saimniecības daļas vadītājs, kasieris, paukošanas instruktori, Prezidijs u.c. –, kas organizēs studentu/šu korporācijas dzīvi.
• Svinīgos pasākumos studentu korporāciju prezidiji nes parādes rapierus. Paukošanās ir ļoti būtisks studentu korporāciju ideoloģiskais stūrakmens, kā tiek risināti goda jautājumi starp korporācijām. Ja starp korporantiem radušās nesaskaņas, tad galējā rezultātā iespējama paukošanās rapieru divkauja. Mērenos gadījumos personiska atvainošanās un izlīgums.
• Pirms LU izveides studentu korporācijas bija piesaistītas konkrētai cariskās Krievijas universitātei (Tērbatas universitātei vai Rīgas Politehnikumam/Rīgas Politehniskajam institūtam) un attiecīgās augstskolas fakultātei, kas apvienoja novada un nacionalitātes studentus. Izveidojoties LU, saistību princips zaudēja savu nozīmi, jo LU ne tikai bija tehniskās, bet arī humanitārās un eksakto zinātņu fakultātes. Novadniecības princips tika pielāgots attiecīgajiem apstākļiem, piemēram, starpkaru laikā vācbaltiešu studentu korporācijas Curonia pārcēlās no Tērbatas uz Rīgu, pārreģistrējoties pie LU. Tā turpināja uzņemt vācbaltiešu studentus no Kurzemes. Līdz šodienai saglabājies nacionalitātes princips, taču tas tiek interpretēts atbilstoši mūsdienām.