Academic Centre
Pētījuma autore A. Spalvēna informēja, ka pētījuma komandā ir 12 pētnieki no dažādām augstskolām, kuru galvenais uzdevums ir pētīt gastropoētiku – ēdiena nozīmi literārajos tekstos. Galvenokārt tiek pētīti latviešu, lietuviešu, igauņu, vācu, ebreju, krievu teksti romānos, dzejā, autobiogrāfijās un pavārgrāmatās.
Runājot par pētījuma nozīmīgumu un lietderību, pētniece secināja, ka “21. gadsimtā humanitārajām zinātnēm savs lietderīgums ir jāpierāda, tas var nešķist pašsaprotams” un akcentēja, ka humanitārās zinātnes veicina pasaules izpratni, attīstot empātiju un toleranci.
Gastropoētikas galvenais pētījuma objekts ir nacionālā identitāte. Pētniece atklāja, ka šādā skatījumā unikālu perspektīvu veido identitātes redzējums caur gastronomijas prizmu. “Cilvēku ķermeni ļoti burtiski veido apēstais ēdiens, tas kļūst par mūsu sastāvdaļu. Ne velti Ludvigs Feierbahs ir teicis “Cilvēks ir tas, ko viņš ēd” – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.”
Literārajos tekstos ēdiens ir izmantots, lai raksturotu cilvēkus, varoņus, viņu attiecības, viņu pozīciju, sociālo statusu un piederību, secina pētniece.
“Liela loma piešķirama ēdiena izvēlēm. Ēdiens parāda piederību kopienai, noteiktai grupai, bieži vien tas ir apgalvojums par sevi – esmu vegāns vai veģetārietis, vai izvēlos tikai vietējo. Mēs identificējam sevi ar kaut kā noteikta ēdājiem vai neēdājiem. Ieraugot to kultūrvēsturiskā kontekstā, mēs redzam, ka izvēles nav tikai kaprīzes vai modes tendence, bet tām tiešām ir dziļāks, kultūrvēsturisks pamatojums,” stāstīja pētniece.
A. Spalvēna cer, ka pētījuma rezultāti palīdzēs kultūras piedāvājuma daudzveidošanā, lai piedāvātu citu skatījumu uz literāriem tekstiem, kā arī tautsaimniecības nozaru komunikācijā – tūrismā, sabiedriskajā ēdināšanā un viesmīlībā.
“Mēs ceram, ka izdosies piesaistīt jaunu auditoriju zinātnei, pateicoties pētījuma rezultātu digitālajai komunikācijai,” uzvēra pētniece.
Lai turpinātu sekot līdzi jautājumam par to, ko stāsta mūsu izvēlētais ēdiens, pētniece aicināja sociālajos tīklos meklēt tēmturi #gastropoētika
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
 Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas vadošā pētniece Astra Spalvēna LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju dienas “Zināšanu agorā” ieinteresēja skatītājus, uzdodot jautājumu: “Ko mūsu izvēlētais ēdiens par mums stāsta?”, kā arī, akcentējot humanitāro zinātņu lomu, uzsvēra, ka tās “padara mūs par labākiem cilvēkiem, jo mēs iepazīstam citus caur viņu kultūru, vēsturi, valodu. Humanitārās zinātnes veicina radošumu, inovatīvu pieeju un arī kritisko domāšanu.” ){kind=link}