Academic Centre
Zinātnes kafejnīcas diskusijā piedalījās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniece Iveta Pugajeva, Rīgas Tehniskās universitātes zinātniece Kristīne Šalma-Ancāne, LU Cietvielu fizikas institūta zinātniece Līga Grīnberga un LU zinātniece, ražojoša jaunuzņēmuma “Alternative Plants” līdzdibinātāja Anna Ramata-Stunda. Diskusiju vadīja LU zinātniece, L'Oreal zinātnisko projektu vadītāja Ilze Dimanta.
Zinātne joprojām ir interesanta!
Katra no pētniecēm zinātnei ir veltījušas labu laika sprīdi no savas dzīves un atzina, ka zinātne joprojām ir interesanta, tāpēc ir pārliecinātas, ka izvēlētā profesija ir pareizais ceļš. Zinātnieces mudināja jauniešus nenobīties un arī kļūt par zinātniekiem.
“Aicinu jauniešiem nenobīties un nesalūzt stereotipos, ko uzliek vecāki, sabiedrība vai pašu iedomas. Ejam, mēģinām, nesanāk – mēģinām ko citu. Bet mēģinām, nevis vēlāk visu laiku nožēlojam: “Ārprāts, kā es nožēloju, esmu mācījies fiziku, man ļoti patika, bet nē, es tagad būšu fotogrāfs, jo man teica – priekš kam fizika…” Tāpēc aicinu nenobīties un vismaz pamēģināt,” uzsvēra L. Grīnberga.
Viņai piekrita arī A. Ramata-Stunda, kura norādīja, ka zinātne aizvien vairāk ir nepieciešama uzņēmējdarbībā, pieprasījums aug pēc fiziķiem, inženieriem, biologiem un ķīmiķiem. Tāpēc darbs zinātnē ne vienmēr nozīmējot tikai darbu akadēmiskajā vidē, bet arī sadarbību ar uzņēmējiem.
“Es strādāju ar studentiem. Man patīk, ja ir atsaucība, interese un iniciatīva trakām idejām. Ja interesē dabas zinātnes, nevajag baidīties nākt studēt,” aicināja A. Ramata-Stunda.
Rezultāti būs ne vienmēr, bet pārliecība gan
Diskusijā zinātnieces atzina, ka pēdējā laikā īpaši daudz nācies saskarties ar dezinformāciju vai sabiedrības neticību zinātnei, taču šādos gadījumos viņas nekad neapjūkot un cilvēku šaubām liekot pretī zinātniskus faktus un atsauces uz ticamiem pētījumiem.
“Spēja domāt ir atbilde uz to, kam tu tici – vai alumīnija cepurei vai tomēr sev, saprātam un zināšanu kopumam,” piebilda L. Grīnberga.
Vaicātas par to, kādi ir augstākie apbalvojumi Latvijā, ko var iegūt par darbu zinātnē, diskusijas dalībnieces bija vienisprātis, ka zinātnieki nestrādā ar mērķi iegūt apbalvojumus vai atpazīstamību.
“Zinātnieks ir pašaizliedzīgs, jo dara darbu apzinoties, ka ne vienmēr tas tiks novērtēts un sasniegti izcili rezultāti. Mēs pašas zinām, ka varbūt tikai katrs 100. eksperiments atkarībā no jomas beidzas ar izcilu rezultātu. Mēs vienkārši ticam un darbu veicam, necerot, ka būs kaut kas grandiozs, bet pārliecībai ir jābūt par to, ko mēs darām,” stāstīja K. Šalma-Ancāne.
Brīvais laiks veltīts ģimenei
Zinātnieces arī diskutēja, vai darbā nācies saskarties ar diskrimināciju, bet atzina, ka par cilvēku runā viņu darbi, taču grūtākais esot tas, ka sievietes darbā vairāk iesaista emocijas.
“Mēs, sievietes, daudz ko jūtam ar sirdi, bet vīrieši iet priekšu, viņi redz savu mērķi un viņiem ir vienalga. Lai neapvainojas neviens mana darba vīrietis, bet viņiem nav svarīgi, ka tiek aizvainotas kādas jūtas, mēs, sievietes, vairāk gribam būt draudzīgas ar visiem kolēģiem,” sacīja I. Pugajeva, piebilstot, ka sievietei ģimene vienmēr ir 1. vietā, tāpēc arī grūtāk visu savienot.
Taču zinātnieces bija vienisprātis, ka gluži kā darbā, arī mājās nepieciešama spēcīga atbalsta komanda, kas atļauj doties komandējumos un arī nodoties darbam.
Noslēdzot diskusiju, zinātnieces atzina, ka brīvo laiku velta savai ģimenei – apceļojot skaistākās Latvijas vietas un piekopjot aktīvu atpūtu.
Pilnu diskusijas ierakstu var noskatīties LU YouTube kanālā.
"Zinātnes kafejnīcas" mērķis ir raisīt brīvu diskusiju neformālā vidē par sabiedrību interesējošiem zinātnes jautājumiem. Tā ir iespēja tikties ar attiecīgās jomas ekspertiem un uzdot viņiem jebkuru interesējošu jautājumu un noskaidrot līdz šim neizprasto par kādu konkrētu zinātnes jomu.
 pasākumā “Zinātnes kafejnīca” diskutēja savas jomas labākās zinātnieces, kas stāstīja par iespējām zinātnē, ko viņām nozīmē apbalvojumi un kā spēj savienot darbu ar ģimeni.){kind=link}