Academic Centre
Projekta “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā” mērķis ir 16. un 17. gadsimta Rīgas humānistu neolatīniskā kultūrmantojuma reaktualizācija, kas tiks īstenota, radot reprezentatīvu Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi, kā arī veicot izvērstus pētījumus.
“Neolatīniskie teksti, kas savulaik sacerēti un publicēti Rīgā, ir teju vai nepētīti, turklāt bez alus un rasola ir vēl daudz citu pētāmo tematu,” uzsver Mārtiņš Laizāns, pētnieka p. i. un projekta koordinators.
Respublica Literaria (zinību valstība) bija izglītotu zinātnieku un rakstnieku kopība jeb tīklojums Eiropā. Tas radās renesansē un pastāvēja vēl vairākus gadsimtus. Šīs valstības pilsoņus dēvēja par humānistiem un viņu idejas 16. gadsimtā nonāca arī Rīgā un Livonijā.
Apzīmējums neolatinitāte norāda uz galvenās saziņas un izziņas valodu zinību valstībā – latīņu valodu, kuru izmantoja humānisti. Neolatinitāte attālinājās no viduslaiku latīņu valodas un atgriezās pie antīkajiem latīņu valodas izcilības paraugiem.
“Rīgas humānistu neolatīniskie teksti atspoguļo teju vai visu – arī latvisko kultūrkodu: piemēram, Bazilijs Plīnijs (Basilius Plinius) dzejo, ka pasaulē labākais alus ir tieši Rīgā, Kristofors Šalers (Christophorus Schallerus) atdarināja latviešu tautasdziesmas latīniski, Rozīns Lentīlijs (Rosinus Lentilius) 17. gadsimta beigās iepazīstināja, kā rasols tiek gatavots Kurzemes pusē, un tā ir senākā rasola recepte, kas piefiksēta Latvijā. To pat ir iespējas restaurēt mūsdienās,” par iegūtajām liecībām stāsta projekta dalībnieki.
Pētnieki ir pārliecināti, ka projekta laikā ne tikai tiks izpētīts mazzināms Latvijas kultūrvēstures posms, bet tas veicinās piekļuvi līdz šim grūti iegūstamajam – Rīgas humānistu teksti būs pieejami digitālā datubāzē. Pētījuma rezultāti būs lasāmi un aplūkojami tekstu tulkojumos, izdevumos, izstādēs un video.
Projekta aktualitātēm var sekot līdzi projekta mājaslapā: www.rigaliterata.lv, Facebook facebook.com/RigaLiterata/ un Twitter twitter.com/LiterataRiga.
25. septembra pēcpusdienā LU telpās jau otro gadu pēc kārtas norisinājās atklājumu un inovāciju pasākums “LU Jauno tehnoloģiju un inovāciju diena”, kur vienuviet satikās gan mundrākie pētnieku prāti, gan inovatīvāko ideju autori. Ievērojami liels LU pētnieku skaits piedalījās “Zināšanu agorā”, kas bija viena no nozīmīgākajām pasākuma daļām.
“Zināšanu agora” bija iespēja pētniekiem 6 minūšu laikā iepazīstināt un ieinteresēt plašāku sabiedrības loku ar nesen veiktu vai jau sāktu inovatīvu pētījumu tehnoloģiju, dažādu procesu un dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā.
Šogad “Zināšanu agorā” izskanēja teju 60 dažādi pētījumi, kas aktualizēja jautājumus par mikroorganismu kolekcijas attīstību, Saules sistēmu, nanomateriāliem, bioekonomiku, magnētiskiem paātrinātājiem, materiālu atmiņu, gēnu datiem, kā arī par risinājumiem demogrāfijas, dažāda veida izglītības, ekosistēmas un medicīnas jomās.
