Academic Centre
No 2. līdz 5. septembrim Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra Zinātņu mājā bija izvietota viena no sarunu festivāla “LAMPA” stacijām, kurā visas dienas norisinājās vairākas diskusijas, kurās aktualizēja dažādas sabiedrībā aktuālas tēmas par redzes veselību, tehnoloģijām, par uzņēmējdarbības aizsākšanu jau studiju gados un festivāla izskaņā norisinājās tiesas procesa izspēle tiešsaistē.
Kā rūpēties par redzi — ar skaidru fokusu nākotnē
Pirmo sarunu festivāla “LAMPA” dienu atklāja LU eksperti ar prezentācijām par zilo gaismu, redzi un rūpēm par to. Pirmais uzstājās LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes docents Sergejs Fomins ar stāstījumu par gaismas specifiku, tās attīstību laika gaitā, kā arī gaismas viļņiem.
Profesore Gunta Krūmiņa stāstīja par paradumiem un to, kā gadu laikā tie mainījušies, ikdienas dzīvē ieejot mūsdienu tehnoloģijām, kā arī uzsvēra, cik svarīgi ir rūpēties par redzi pastiprināti. “Avīzes un papīrs tiek aizstāti ar ekrāniem, vakaros mēs nespējam no tiem atiet, arī sēdēs, lekcijās vai brīvajā laikā esam nodarbināti ar šīm mazajām ierīcēm-ekrāniem,” stāsta profesore. Tāpēc jāpadomā par ekrānu lietošanu, piemēram, dienas laikā ik pa laikam jāpamaina darba pozīciju, jāmaina galda augstums, ja tas iespējams, arī balsta sistēma un ik pa laikam jāizkustās. Profesore Krūmiņa stāstīja arī par nākotni un to, kādas tehnoloģijas gaidāmas.
Stāstīšanas stafeti pārņēma asociētā profesore Aiga Švēde, stāstot par mītiem un patiesību, ar ko saskaramies redzes jautājumos. “Tas, ka dažādu ekrānu lietošana bojā acis, ir mīts, jo ekrānu lietošana neko sliktu mūsu acīm nedara, savukārt kaitējumu nodara tieši nepareiza to lietošana – nepareizs lietošanas ilgums, attālums, ekrāna izmērs, kā arī teksts, kurā no ekrāna lasām,” stāstīja asociēta profesore. Redzi bojā neadekvāti ilga lietošana bez pārtraukuma, atpūtas un fiziskas slodzes, tāpēc ieteicami regulāri pārtraukumi no ekrāniem, atbilstoša atpūta un fiziskas aktivitātes.
Universitāte kā daļa no Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas
Otro sarunu festivāla “LAMPA” dienu eksperti aizvadīja diskusijās par uzņēmumu dibināšanu Latvijā, kā arī iedziļinājās universitātes nostājā un pūliņos, lai students spētu startēt darba tirgū arī paši ar savām idejām. “Studenti, neaprobežojaties ar tām iespējam, kas jums tagad ir, bet dariet vairāk,” ar motivējošiem vārdiem diskusiju iesāka Managing Partner @Change Ventures, chairman @TechHub Riga pārstāvis Andris K. Bērziņš.
Diskusijā eksperti apskatīja arī nozares, kurās pieredzēti neiedomājami veiksmes stāsti, un diskutēja, kādā virzienā skatīties, lai būvētu veiksmīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu. “Akadēmiskajā vidē aizvien vairāk vajadzētu integrēt reālus piemērus, aicinot vieslektorus, kuri dalītos veiksmes stāstos uzņēmumu dibināšanā, lai šīs pieredzes nodotos tālāk,” minēja startin.lv valdes locekle Agnese Veckalne. Eksperti diskusijā vienojās, ka studentiem jāstāsta reāli piemēri – kā iespējams sarunāt pirmos klientus, pirmos lielos pasūtījumus, sadarbības partnerus u.c.
Tehnoloģiju ķīlnieki vol.2
Savukārt trešajā sarunu festivāla “LAMPA” dienā Zinātņu mājā tika aizvadīta diskusija par tehnoloģiju attīstību mūsdienās. Tās attīstās neticami straujā ātrumā un ne tikai padara mūsu dzīvi vieglāku, bet arī slēpj daudz nezināmā. Diskusijā piedalījās vairāki tehnoloģiju entuziasti, “Delfi plus” redaktors Filips Lastovskis fiziķis, LU profesors Mārcis Auziņš un diskusijas vadītāju lomu uzņēmās Radio NABA raidījumu vadītājs, digitālo tehnoloģiju eksperts, LDDK izglītības eksperts Rihards Blese un Radio NABA raidījumu vadītājs Kaspars Eglītis. Viņi apskatīja dažādus jautājumus par tehnoloģiju attīstību pēdējā laikā, īpaši vīrusa “Covid 19” izplatības laikā, kas krasi mainījis cilvēku tehnoloģiju lietošanas paradumus. Eksperti arī dalījās ar savu pieredzi tehnoloģiju lietošanā.
F. Lastovskis stāstīja, ka žurnālistu darba apjoms vīrusa izplatības laikā ir palielinājies divkārši. “Komercmediju nozīme pēdējā laikā ir pilnībā mainījusies. Auditorijas pieaugums, kas patērē medijus, vīrusa izplatības laikā ir ļoti liels. Tāpēc valstij šādos apstākļos, lai pārvarētu krīzi ir jāatbalsta ne tikai sabiedriskie mediji, bet arī komercmediji,” akcentēja F. Lastovskis.
M. Auziņš dalījās savā pieredzē attālināti pasniedzot lekcijas. Ekrānā viņš atļaujoties runāt mazliet tiešāk un arī sagaida tiešākas atbildes. Visvairāk digitālajās lekcijās viņam esot pietrūcis iespējas rakstīt uz tāfeles, taču atradis risinājumu digitālo balto tāfeli. M. Auziņš sevi vairāk dēvē par tehnoloģiju pavēlnieku: “Iepirkšanās internetā man vienmēr ir bijusi dzīves daļa. Amazon.com esmu iegādājies 90% savu grāmatu. Pasūtījumi internetā “Covid” laikā ir ļoti spēcīgi pieauguši.”
Diskusijas izskaņā viņi centās noteikt, vai eksperti pieder pie tehnoloģiju ķīlniekiem vai tehnoloģiju pavēlniekiem. Lielākoties, viņi atzina, ka sevi uzskata par tehnoloģiju pavēlniekiem, jo tehnoloģijas ikdienā spēlē ļoti lielu lomu un ikdienas dzīve bez tām nav iedomājama.
Spoku Kuģis tieši Lampā
Piektdienas vēlā vakarā laika apstākļu, mēness fāzes un gaisa spiediena simbiozes iespaidā Spoku kuģis bija aizpūsts netālu no Rīgas uz Jelgavas novadu, kur tas bija piestājis mežā. Divu stundu laikā Spoku kuģis Radio NABA viļņos un video tiešraidē iegrieza skaļu ballīti sarunu festivāla “LAMPA” ietvaros. Kuģa kapteinis un muzikālās vinila stūres pārvaldītājs visas ballītes garumā bija Šolis.
Vēl kas nebijis “Lampā” – tiesas izspēle!
Sarunu festivāla “Lampa” noslēdzošajā dienā tika piedzīvots kas vēl nebijis – tiešraidē varēja vērot tiesas procesa paraugizspēli, kurā piedalījās LU Juridiskās fakultātes studenti un absolventi, kā arī citu universitāšu pārstāvji. Paraugizspēles dalībnieki izspēlēja Satversmes tiesas procesu ar tēmu “Žurnālista kriminālatbildība par neslavas celšanu publiskajā telpā”.
Tiesas procesā dalībnieki iztirzāja notikumu, kurā tika apsūdzēts “Latgales Rīta Ziņu” žurnālists Arvils Mestaps (vārds izdomāts) par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Žurnālists bija plaši ziņojis par notikumiem Baltkrievijā, tostarp arī par Latvijas pilsoņu saistību ar Baltkrievijā pie varas esošajiem politiķiem un to iespējamo atbildību un saistībām ar dažāda veida organizētās noziedzības darbībām Latvijā. Vienā no publikācijām Mestaps īpaši asi vērsās pret konkrētām Latvijas amatpersonām, norādot uz to “acīmredzamu sasaisti ar korupcijas piesegšanu”. 2020. gada 1. aprīlī tika ierosināts kriminālprocess pret Arvilu Mestapu un celta apsūdzība pēc Krimināllikuma 157. panta otrās daļas (par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī).
Konsultējoties ar advokātiem, Arvils Mestaps nolēma iesniegt konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā, norādot, ka Krimināllikuma 157.panta otrā daļa neatbilst Satversmes 100. pantam – tiesībām uz vārda brīvību. Konstitucionālās sūdzības pamatojumā žurnālists minēja, ka viņš ir tiesīgs iesniegt konstitucionālo sūdzību, jo viņa pamattiesību ierobežojums ir tiešs, konkrēts un esošs jeb tagadējs un nav nepieciešams gaidīt līdz tiesa izskata lietu pēc būtības.
Satversmes tiesas sēdē piedalījās Saeimas (kā tiesību normas izdevēja) pārstāvji, kā arī pieteicēja žurnālista Arvila Mestapa pārstāvji. Stundas garā tiesas sēde, kurā argumentēti izteicās abas puses, noslēdzās bez sprieduma no tiesas puses, atstājot to nolemt tiešraides skatītājiem.
Tiesa procesa izspēlēs piedalās studenti, kuri demonstrē savas argumentācijas spējas un pierāda sevi praktiskā gaisotnē ārpus akadēmiskajām lekcijām. Tas ir lielisks veids, kā studentam sevi parādīt plašāk, kā arī apgūt publiskās uzstāšanas spējas un pirms došanās darba tirgū iegūt pieredzi, kā uzstāties tiesā.
