Academic Centre
“Svarīgi ir ne tikai darīt pareizās lietas, bet arī darīt tās pareizi – atbilstoši finansētāju prasībām. Ar rokasgrāmatas izstrādi esam ielikuši projektam stingru pamatu administratīvā ziņā. Katram, kurš jau strādā projektā vai tam pievienosies vēlāk, tā ir kā ceļa karte ar norādēm par to, kā lietas šajā projektā jādara,” saka Jānis Šīre, projekta vadītājs administratīvajos jautājumos. Rokasgrāmata skar visus projekta vadības aspektus – definē mērķus un uzdevumus, demonstrē projekta partnerības struktūru un vadības shēmu, identificē projekta vadību, iezīmē partneru atbildību par konkrētām tematiskajām jomām, sniedz LIFE programmas juridisko pamatojumu, kā arī administratīvās un finanšu prasības. Rokasgrāmatā dota informācija arī par LIFE programmas prasībām projekta komunikācijā. Svarīgi ņemt vērā, ka rokasgrāmata ir dzīvs dokuments, kas laika gaitā tiks papildināts.
Pasākuma dalībniekiem bija iespēja klātienē iepazīties ar visu projekta vadības grupu, kas atbild par projekta veiksmīgu un atbildīgu ieviešanu – ar projekta vadītājiem Jāni Šīri un Lindu Fībigu (Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs) komunikācijas vadītāju Margaritu Apini (Pasaules Dabas Fonds) un finanšu vadītāju Olafu Švanku (Latvijas Vides, Ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs).
Kopā sanākšanas brīdis tika izmantots arī lai projekta satura vadītājas Lindas Fībigas organizētā sesijā kopīgi uzzinātu, ko katrs projekta partneris paveicis kopš projekta uzsākšanas šī gada sākumā, dodot iespēju izrunāt neskaidros jautājumus vai vienoties par visām pusēm pieņemamiem risinājumiem nākotnes darbībām.
Latvijas Universitāti projekta sanāksmē pārstāvēja Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas vadošā pētniece Agnija Skuja.
Projekts tiek īstenots ar Eiropas Savienības vides un klimata programmas LIFE un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu. Projekta mērķis ir ilgtermiņā uzlabot ūdens kvalitāti aptuveni 30% riska ūdensobjektu, izstrādājot, adaptējot Latvijas apstākļiem un ieviešot dažādus inovatīvus apsaimniekošanas un pārvaldības pasākumus. Latvijā šobrīd ir 165 riska ūdensobjekti (89 upes un 75 ezeri) un lielākās problēmas rada piesārņojums ar augu barības vielām (slāpekļa un fosfora savienojumiem, kas izraisa eitrofikāciju), kā arī ūdensteču un ūdenstilpņu krastu un gultnes pārveidojumi. Projekts paredz informēt visus ieinteresētos par projekta gaitā atrastajiem efektīvajiem saimniekošanas risinājumiem.
Projekta LIFE GoodWater IP īstenošanas laikā no 2020. – 2027. gadam iesaistītās organizācijas īstenos Daugavas, Gaujas, Lielupes un Ventas upju baseinu apsaimniekošanas plānos iekļautos pasākumus. Projekta kopējais budžets ir 14 463 050 EUR, tajā skaitā ES LIFE programmas finansiālais ieguldījums 8 677 830 EUR, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālais ieguldījums 4 372 616 EUR un projekta partneru līdzfinansējums 1 517 604 EUR. Projekta ietvaros riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanai 8 gadu laikā ir plānots piesaistīt arī papildus finansējumu 101 890 569 EUR apmērā no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstības fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Norvēģijas Finanšu instrumenta un citiem publiskiem un privātiem fondiem.
Projekta kopējais budžets ir 14 463 050 EUR, tajā skaitā ES LIFE programmas finansiālais ieguldījums 8 677 830 EUR, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālais ieguldījums 4 372 616 EUR un projekta partneru līdzfinansējums 1 517 604 EUR. Projekta ietvaros riska ūdensobjektu stāvokļa uzlabošanai 8 gadu laikā ir plānots piesaistīt arī papildus finansējumu 101 890 569 EUR apmērā no Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstības fonda, Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Norvēģijas Finanšu instrumenta un citiem publiskiem un privātiem fondiem.
