Soli tuvāk Alcheimera slimības apturēšanai

Arvien palielinoties pasaules iedzīvotāju vidējam mūža ilgumam, sabiedrībai pieaug ar vecumu saistītu hronisku slimību izplatība, kas rada gan sociālo, gan ekonomisko slogu. Ar demenci saistītas slimības ir trešais biežākais nāves cēlonis Eiropā, bet vēl joprojām ir ierobežotas šo neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanas iespējas.

Atrodot jaunas likumsakarības, LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki Dr. med. Vladimirs Piļipenko un doktora grāda pretendente Msc. pharm. Karīna Narbute nu ir soli tuvāk izpratnei par šīs slimības rašanās mehānismiem. LU fonda pārvaldītā projekta mērķis bija izpētīt, vai un kā antidiabētiskais preparāts metformīns uzlabo neironālos procesus sporādiskas Alcheimera slimības modeļa dzīvniekos. Kā zināms, 95-99% gadījumu Alcheimera slimībai ir sporādiska izcelsme, proti, nav zināms, kas to ir izraisījis, – oksidatīvais stress, izmainīta glikozes vielmaiņa smadzenēs, gēnu ekspresijas izmaiņas, insulīna rezistence, neiroiekaisums vai arī visu šo procesu kopums.

Ierobežot jau agrīnajās stadijās

Demence ir sindroms, kas raksturo vairākas multifaktorālās neirodeģeneratīvās slimības, un to attīstība ir neatgriezenisks process. Esošā terapija neapstādina ar demenci saistīto slimību progresu, turklāt var rasties blakus parādības, un ne visiem pacientiem tā ir iedarbīga. Tikai 1-5% gadījumos slimība ir ģenētiski mantota.

Alcheimera slimības pacienti cieš no atmiņas zuduma, sociālo funkciju traucējumiem un vispārējo funkciju pasliktināšanās, bet sporādiskas Alcheimera slimības gadījumā patoloģisko procesu sākums ir pat desmitus gadu pirms klīnisko simptomu parādīšanās. Turklāt sporādiska tipa Alcheimera slimība ir cieši saistīta ar 2. tipa cukura diabētu. Zināms, ka 2. tipa cukura diabēta slimniekiem ir par 40% lielāks risks saslimt ar demenci, un 80% Alcheimera slimnieku ir insulīna rezistence vai 2. tipa cukura diabēts.

Pēdējo 10 gadu laikā antidiabētiskie preparāti plaši tiek pētīti kā potenciāli līdzekļi ar demenci saistītas saslimstības ierobežošanai, proti, ar potenciālu apstādināt slimību, pirms tā ir sākusies – jau prodromālajā fāzē. Tas paver iespējas pielietot slimības gaitu izmainošās terapijas (angļu v.: disease-modifying therapies). Metformīns ir iegūts no dabas vielas atvasinājuma guanidīna, un tas ir plaši izmantots hipoglikemizējošais preparāts 2. tipa cukura diabēta ārstēšanai.

Jā! Metformīnam ir protektīva iedarbība

“Modelējot izmaiņas, laboratorijas dzīvniekiem tika atveidots smadzeņu diabēts. 14 dienas pēc toksīna ievadīšanas hipokampā, precīzāk, smadzeņu rajonā, kas atbild par atmiņu veidošanu un pārstrādi, bija novērota protektīva iedarbība,” skaidro projekta vadītājs, medicīnas doktors V. Piļipenko.

Pētījuma gaitā iegūtie rezultāti parāda, ka metformīna lietošana:

• uzlabo sociabilitāti – spēju un vēlmi komunicēt;
• pasargā telpiskās atmiņas procesus;
• apstādina neiroiekaisumu;
• uztur smadzeņu glikozes uzņemšanu un transportu;
• saglabā sinaptisko plasticitāti.

Projektā piedalījās gan LU, gan Rīgas Stradiņa universitātes studenti. Piesaistot finansējumu, pētnieku grupa vēlas turpināt tālāku metformīna neiroprotektīvā potenciāla izpēti.