Academic Centre
Ceturtdien, 6. februārī, Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) norisināsies 2019. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē autoru un autoru kolektīvu apbalvošanas ceremonija. Izcilāko sasniegumu vidū arī Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (FMOF) Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas (ORZN) pētniecības grupa un tās pētījums Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu, kas pieminēšanas vērts ne vien pateicoties atzinību guvušajam zinātniskajam pienesumam, bet arī kā paraugs sadarbībai dažādu nozaru zinātnieku un industrijas starpā.
Ko pētījumam redzes zinātnē var sniegt matemātiķis statistiķis un cik nozīmīga var būt starpdisciplināra sadarbība zinātnē, to sarunā atklāj redzes zinātniece Tatjana Pladere un matemātiķe statistiķe Māra Delesa-Vēliņa.
Pirms diviem gadiem LU FMOF ORZN LU Efektīvās sadarbības projekta ietvaros uzsāka redzes procesu izpēti no fizikālās, bioloģiskās, neiroloģiskās un kognitīvās puses cilvēkiem darbā ar volumetrisko ekrānu. ORZN pētniecības grupas pētījums “Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu” ir pirmais LU Efektīvās sadarbības projekts un, šķiet, ka atbalsta saņemšana projekta konkursā ir gluži vai likumsakarīga.
Viens no projekta uzstādījumiem – zinātnieku sadarbība ar komersantiem, nodrošinot mērķtiecīgi virzītu zinātnisko pētījumu rezultātu praktisko pielietojamību – īstenojas sadarbībā ar tehnoloģiju ražotāju “Lightspace Technologies”, kas redzes zinātnieku iegūtos rezultātus pielietos jaunu produktu izstrādē.
Autoru starpā atrodams arī LU FMOF Matemātikas nodaļas Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratorijas pētnieces statistiķes Māras Delesas-Vēliņas vārds, tādējādi ar absolūtu precizitāti īstenojot arī otru projekta mērķi “veicināt sadarbību starp LU zinātniekiem. Šāda veida sadarbība gan pasaulē, gan Latvijā kļūst aizvien pieprasītāka, jo neļauj zinātnei kļūt izolētai no sabiedrībā aktuālām vajadzībām,” teikts projekta nolikumā.
Māra Delesa-Vēliņa stāsta, ka sadarbība starp statistiķiem un redzes zinātniekiem ir pavisam loģiska: Pārstāvam vienu fakultāti un atbalstām viens otra centienus! Jau divus gadus paralēli pētnieka darbam Matemātikas nodaļā Māra ir pētniece arī Optometrijas un redzes zinātnes nodaļā, kur pasniedz kursu par datu apstrādes metodēm optometrijas studentiem un palīdz kolēģiem zinātnisko publikāciju statistiskās analīzes izstrādē. “Jāsaka liels paldies ORZN vadītājai Guntai Krūmiņai par šādu ideju un atbalstu, darbs kopā ar redzes zinātniekiem man ļoti patīk!” atklāj Māra.
Iegūt rokas pagarinājumu, lai aizsniegtu zvaigznes
Sadarbības lielākais ieguvums ir iespēja radīt daudzpusīgu, inovatīvu un jēgpilnu darbu liekot lietā dažādu nozaru pārstāvju stiprās puses. Tā ir iespēja strādāt efektīvi un sasniegt augstākus mērķus, iespēja izskatīt jautājumu no dažādām pusēm, izmantojot dažādu nozaru pārstāvju zināšanas un skatījumu.
Apgalvojuma patiesumam konkrētā pētījuma sakarā zinātnieces apstiprinājumu guvušas kāda recenzijā pēc raksta publicēšanas par radiologu redzes uztveres pētījumu darbā ar volumetrisko ekrānu. Recenzents uzsvēris, ka augsti novērtē pētījuma rezultātu izklāstu gan no statistiskās analīzes puses, gan no to saturiskās interpretācijas. Tatjana atceras, ka šis daudzpusīgais skatījums ticis raksturots kā ļoti rūpīgs un pedantisks. “Lasot šo recenzijas daļu, es smaidīju, jo, manuprāt, recenzenta vārdi precīzi raksturoja gan Māras, gan manu attieksmi pret darbu, kā arī mūsu sadarbības rezultātu,” piebilst Tatjana Pladere.
Vadot bakalaura darbus studentiem un nereti iesakot pēc palīdzības vērsties pie statistiķes Māras, Tatjana ievērojusi, ka studenti vienmēr atgriežas ar interesantām testu idejām, par kurām pašai iepriekš nav nācies dzirdēt, un lielāku skaidrību par datu analizēšanu. “Tajā pašā gadā es uzsāku strādāt pie projekta izstrādes. Tā kā iepriekš nav veikti līdzīgi pētījumi volumetriskajam daudzplakņu ekrānam, mans uzdevums bija izstrādāt metodi, ar kuras palīdzību varētu izvērtēt redzes uztveri cilvēkiem darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Tas prasīja specifisku pieeju datu apstrādei un analīzei,” stāsta Tatjana, skaidrojot, ka tas bijis brīdis, kad sapratusi – pienācis laiks arī viņai iepazīties ar Māru! “Māra ar prieku piekrita satikties, jo jau bija dzirdējusi no maniem studentiem par to, ka mēs darām kaut ko pavisam jaunu!”
“Patīkami apzināties, ka ir jauna statistiķe, kas cenšas izprast ORZN izstrādātu darbu specifiku un apmāca izmantot atbilstošas metodes. Tā ir vērtīga iespēja bagātināt zināšanas un iegūt jaunas prasmes. Māra uzzina par datu statistiskās apstrādes un interpretācijas specifiku redzes uztveres pētījumos, bet es iemācos jaunas statistiskās metodes un uzzinu par to pielietojumu,” stāsta optometriste.
Raksturojot sadarbību, jaunās zinātnieces stāsta, ka kopdarbam bijuši dažādi posmi. Viss sācies ar tikšanos, kurā apspriedušas darba specifiku un eksperimentālās metodes īpatnības. Pēc tam abas strādājušas atsevišķi, katra iedziļinoties savā lauciņā un ik pa brīdim sarakstoties vai satiekoties, lai izrunātu radušos jautājumus un vienotos par turpmākiem soļiem. Kad datu apstrāde pabeigta, paveikto darbu un rezultātus apspriedušas klātienē un kopīgi strādājušas pie zinātniskā raksta sagatavošanas publicēšanai.
Sadarbība ir atslēga!
Abas pētnieces atzīst, ka zinātnē bieži liekas – viss darbs ir jāpaveic pašiem. Šādu uzskatu veido gan neveiksmes stāsti par sadarbībām, kas dažādu iemeslu dēļ izrādījušās neveiksmīgas vai situācijām, kad citas nozares pārstāvis ir atteicis palīdzību, atrunājoties, ka tas nav viņa pētījuma lauciņš.
Māra un Tatjana uzsver – ir arī veiksmes stāsti! Mūsdienu zinātnē, pētniekiem specializējoties arvien šaurākās jomās, nav iespējams detaļās pārzināt pētījuma blakus aspektus – ekonomiku, socioloģiju vai datu analīzi, līdz ar to arvien vairāk nozīmīgi atklājumi bez sadarbības kļūst grūti iedomājami. Tiek veidotas starpdisciplināras komandas. “Tas prasa lielu enerģiju, pacietību, drosmi un uzticēšanos, bet sniedz iespēju apvienot plašu kompetenču loku vienota mērķa izpildei.”
Tatjana precizē, ka pie projekta izstrādes vienā komandā strādā ne vien redzes zinātnieki un statistiķi, bet arī inženieri, programmētāji, fiziķi un medicīnas speciālisti. “Sadarbība ir atslēga!” īsi rezumē Tatjana.
Starpdisciplināritāte - atgriešanās pie klasiskās izglītības ideāla
Statistikas konsultanta darbs ir nepārtraukts mācīšanās process – jāiepazīst citas jomas, jāapgūst jaunas datu analīzes un pasniegšanas metodes, jāseko līdzi zinātnisko žurnālu statistikas modei, jāuzlabo saziņas prasmes.
LU FMOF Statistikas un datu analīzes laboratorija, kurā strādā Māra, 2017. gadā tika izveidota tieši ar tādu mērķi – veicināt izcilību, sniedzot konsultācijas zinātniekiem un citiem speciālistiem statistiskās analīzes jomā. Līdz šim laboratorija sadarbojusies ar medicīnas, risku analīzes, ekonomikas, fizikas, ražošanas, telekomunikāciju un reklāmas nozaru speciālistiem, palīdzot risināt jebkurus ar datiem un statistisko modelēšanu saistītus uzdevumus.
“Reizēm ar datu analītiķa skatu no malas ieraugām to, ko speciālisti, fokusējoties uz konkrētu hipotēžu pārbaudi, nav pamanījuši. Vienlaikus mums ir arī jāiedziļinās katra pētījuma nozarē, jāuzdod jautājumi un jāuzklausa otras puses vajadzības, lai neizgudrotu riteni otrreiz no jauna,” skaidro statistiķe, piebilstot, ka ļoti svarīga ir arī ētika – laicīgi novērtēt situācijas ierobežojumus un būt atklātam, ja, izmantojot pieejamos datus, nav iespējams atbildēt uz partnera izvirzītajiem jautājumiem. “Tā ir atgriešanās pie klasiskās izglītības ideāla – cilvēks, kuram ir plašs redzesloks, spēja izzināt patiesību un tās ētiskos aspektus, tikai šoreiz – komandā. Tas ir kā iegūt rokas pagarinājumu, lai aizsniegtu zvaigznes!” tēlaini produktīvo sadarbību raksturo jaunā matemātiķe.
Abas vienbalsīgi piekrīt, ka viss padarītais darbs ir tikai produktīvas sadarbības sākums. Projekts rit uz priekšu un sadarbība turpināsies jaunu pētījumu izstrādē!
2019. gada nozīmīgāko sasniegumu zinātnē Latvijā Apbalvošanas ceremonija notiks ceturtdien, 6. februārī, plkst. 16.00 Latvijas Zinātņu akadēmijā, Akadēmijas laukumā 1 un tajā piedalīsies izcilāko sasniegumu autori un autoru kolektīvi, valsts un valdības amatpersonas, uzņēmēji, akadēmisko aprindu, zinātnisko institūciju un sabiedrības pārstāvji. Vairāk informācijas atradīsiet www.lza.lv.
Par “Vispusīga redzes sistēmas funkcionalitātes izpēte darbā ar Latvijā izstrādātu inovatīvu volumetrisko 3D ekrānu”
Mg. Tatjana Pladere, Mg. Karola Panke, Mg.math. Māra Delesa-Vēliņa, Bc. Viktorija Andriksone, Bc. Vita Konošonoka, Bc. Gunita Jankovska, stud. Kristaps Kļava, stud. Marina Seļezņova, rezidents Reinis Pitura, Dr. phys. Gunta Krūmiņa. Sadarbības partneri: Dr. sc. ing. Krišs Osmanis, Mg. sc. ing. Ilmārs Osmanis, Dr. phys. Roberts Zabels, Mg. sc. comp. Rendijs Smukulis, Mg. sc. ing. Una Kandere
Zinātnei sadarbojoties ar industriju, pirmo reizi izpētīta redzes sistēmas funkcionalitāte cilvēkiem darbojoties ar informācijas vizualizācijas inovāciju – Latvijā izstrādātu volumetrisko 3D ekrānu, kas paver jaunas iespējas izmantot kvalitatīvus telpiskus attēlus un mazināt redzes diskomfortu. Pētījumā noskaidroja, kādas priekšrocības dziļuma uztverē, redzes funkcijās un darba efektivitātē sniedz volumetriskā ekrāna izmantošana, salīdzinot ar ikdienā izmantojamiem 2D ekrāniem. Pateicoties plašai Latvijas medicīnas profesionāļu un studentu atsaucībai, tika noteiktas specifisku lietotāju redzes uztveres īpatnības darbā ar jauno vizualizācijas iekārtu. Pētījuma atradnes sekmē inovatīvu 3D ekrānu attīstību ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē. Iegūtie rezultāti atklāj, ka tā ieviešana un zinātniski pamatota izmantošana profesionālajās nozarēs var ievērojami uzlabot darba ergonomiku un efektivitāti.
Par Statistisko pētījumu un datu analīzes laboratoriju.
Par Optometrijas un redzes zinātnes nodaļas pētniecības grupu.
