Academic Centre
Latvijas Universitātes (LU) Muzeja vēstures kolekcijā glabājās divi krāsu deķeļu eksemplāri, ko lietoja Fraternitas Rigensis korporanti savā internajā un eksternajā sadzīvē. Vācbaltiešu studentu korporāciju krāsu deķelis sastāv no trim krāsām – zils-balts-sarkans; savukārt karoga krāsas bija zils-sarkans-balts.
Šādus krāsu deķeļus lietoja Fraternitas Rigensis korporanti no 1823. gada (dibināšanas) līdz 1939. gadam (slēgšanai). Krāsu deķeļi ir šūti no auduma, bet pats deķeļa nags ir no plastmasas. Tie ir ļoti labi saglabājušies, jo tie nav bojāti (saplēsti, caurdurti, nosmērēti un/vai saspiesti). Šāda veida krāsu deķeļus nēsāja spilgtas personības Latvijas vēsturē, piemēram, Vilhelms Ostvalds - Rīgas Politehniskā institūta ķīmiķis un Nobela prēmijas laureāts; Karls Širrens - vācbaltiešu vēsturnieks, Tērbatas universitātes (tā laika Aleksandra II Jurjevas universitātes) vēstures profesors un Baltijas ģenerālgubernatūras (Igaunijas, Vidzemes un Kurzems guberņu) autonomijas aizstāvis pret Krievijas impērijas rusifikācijas politiku.
Igaunijas un Latvijas studentu korporāciju aizsākumi meklējami 17.-18. gadsimtā, kad mūsdienu Igaunijas un Latvijas teritorija idejiski iekļāvās vācu kultūras telpā. Tērbatas universitāte kļuva par Baltijas studentu korporāciju šūpuli, kur, izveidojoties vācbaltiešu studentu korporācijām, sāka veidoties arī igauņu, latviešu, poļu un krievu studentu korporācijas gan Tērbatā, gan Rīgā (pēc Rīgas Politehnikuma nodibināšanās 1862. gadā).
Viena no pirmajām Tērbatas un Baltijas studentu korporācijām bija Fraternitas Rigensis (tulkojumā no latīņu valodas, “Rīdzinieku brālība”), kas izveidojās kā otrā vecākā vācbaltiešu studentu korporācija. Fraternitas Rigensis dibināja 1823. gada 21. janvārī tā laika Vidzemes guberņā ietilpstošajā Tērbatas universitātes vācbaltiešu studenti, kuri skaitījās kā Rīgas novadnieki (Rigaer Landmanschafter); vācbaltiešu Rīgas novadnieki atšķēlās no Vispārējās Studentu biedrības (Allgemeine Burschenschaft). 1855. gada 9. maijā Krievijas impērijas tautas izglītības ministrija oficiāli atzina Fraternitas Rigensis darbību, kas atļāva tai legāli darboties kā Tērbatas universitātes vācbaltiešu studentu korporācija.
Kad Fraternitas Rigensis pārcēlās no Tērbatas uz Rīgu pēc Latvijas Neatkarības kara (1918-1920), to 1921. gada 25. maijā reģistrēja tā laika Latvijas Augstskolas (1919-1923) Padome; Fraternitas Rigensis kļuva par LU vācbaltiešu studentu korporāciju. Tomēr 1932. gada
1. jūnijā tā tika slēgta kā studentu korporācija pēc LU Padomes lēmuma, jo Fraternitas Rigensis protestēja pret balsstiesību palielināšanu lielākajām studentu korporācijām un latviešu valodas pilnīgu nostiprināšanu Prezidiju Konventā – studentu korporāciju jumtorganizācijā. Taču 1935. gadā tā tika pārreģistrēta kā studentu biedrība, tādejādi kļūstot formāli kā LU vācbaltiešu studentu biedrība, bet faktiski vācbaltiešu studentu korporācija. Fraternitas Rigensis beidza eksistēt 1939. gada 4. novembrī, kad notika Igaunijas un Latvijas vācbaltiešu izceļošana uz nacionālsociālistisko Vāciju (1939-1945) Otrā pasaules kara sākumā.
Neskatoties uz to, ka Fraternitas Rigensis tika izslēgta no Prezidiju Konventa, tā savos mērķos un principos izrādīja lojalitāti un piederību neatkarīgajai Latvijas Republikai starpkaru laikā. Par to liecina noformulētais darbības mērķis: “Izkopt biedru goda prātu, apzinīgu vīrišķību, veicināt īstas draudzības saites sabiedriskā dzīvē, domu izmaiņu zinātnē un mākslā, lai audzinātu savus biedrus valstiskā garā dzīves uzdevumam Latvijas labā, un sniegt savstarpējo morālisko un materiālo pabalstu.” No šī mērķa var secināt, ka Fraternitas Rigensis sevi identificēja ar Baltiju, nevis ar Vāciju. Sākumā viņi bija Krievijas impērijas (1721-1917) pavalstnieki ar kultūras autonomiju, kas ļāva izveidot uz novadniecības principu balstītu identitāti, t.s. baltiešu un Baltijas identitāti. Pēc Latvijas Republikas izveides Fraternitas Rigensis sāka sevi identificēt ar jauno Latvijas valsti.
Vācbaltiešu studentu korporācijas Igaunijā un Latvijā izzuda uz visiem laikiem, taču to vēsturisko mantojumu turpina mantot šodien eksistējošās igauņu, latviešu, poļu un krievu studentu korporācijas.
Vairāk par vācbaltiešu vēsturnieka Kārļa Šīrrena lomu Latvijas vēsturē var uzzināt, klausoties interviju ar Hamburgas universitātes Ziemeļaustrumeiropas vācu vēstures un kultūras institūta pētnieku Detlefu Henningu
LU Muzeja vēstures kolekcijā un izstādē “Gadsimta students” ir iespēja iepazīties ar vācbaltiešu studentu korporāciju Fraternitas Rigensis un citu studentu/šu korporāciju vēstures liecībām.
