Forumā par augstākās izglītības formulu diskutē par augstskolu tipoloģiju un pārvaldību

Foruma ievaduzrunā „Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, Vidzemes Augstskolas profesors  Juris Binde akcentēja tehnoloģiju attīstības ietekmi uz izglītības procesiem pasaulē, kas, veidojot augstākās izglītības vidēja un ilgtermiņa stratēģiju, būs tikpat aktuāla arī Latvijā. Viņš norādīja, ka tehnoloģiju attīstība rada straujāku pārmaiņu potenciālu, piemēram, biznesā un darba vidē nekā tam šobrīd ir pielāgojusies augstākā izglītība vai ir gatavi pieņemt nodarbinātie.

Savukārt Latvijas Kultūras akadēmijas rektore, Rektoru padomes priekšsēdētāja Rūta Muktupāvela uzsvēra, ka augstākās izglītības sistēmai ir jānodrošina daudzveidība, stiprinot reģionu attīstību un attīstot ne tikai STEM, bet arī humanitāro jomu.

Raksturojot šī brīža situāciju Latvijas augstākajā izglītībā, tika pievērsta uzmanība tam, ka Latvijas studējošie QS reitinga TOP 1000 augstskolās uz pārējo ES valstu fona ir ar labu vidējo augstākās izglītības kvalitāti (studentu īpatsvars TOP 1000 augstskolās), taču TOP 500 augstskolu, kas norāda uz sasniegto izcilību (salīdzinot ar Baltijas valstu un Somijas augstskolām), Latvijā nav. Izcilību (TOP 500 reitinga sasniegšanu) sasniegt traucē ievērojami zemākais nekā kaimiņvalstīm augstākās izglītības un zinātnes finansējums, secināja diskusijas dalībnieki.

Vienlaikus nozaru pārstāvji norādīja, ka, respektējot augstskolu institucionālo autonomiju, īpaši gadījumos, kad institūcija spēj darboties efektīvi, nodrošinot gan izcilu sniegumu un pozitīvu tā dinamiku, būtu jādiskutē par to, vai ir nepieciešams iejaukties  institūciju darbībā un labi izveidotos procesos.

Raksturojot augstākās izglītības institūciju un uzņēmumu attiecības un to perspektīvas Latvijā,  tika uzsvērts, ka Latvijā ir grūtāk panākt Eiropā pierasto aktīvo un plašo līdzdarbību izglītības sistēmā no nozaru vadošo uzņēmumu puses, jo Latvijas lielo uzņēmumu rīcībā esošie resursi un pārstāvība ir ievērojami mazāka, forumā skaidroja AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Paneļdiskusijas referenti vērtēja Eiropā eksistējošos universitāšu pārvaldības modeļus, analizējot augstskolu padomju funkcijas un uzdevumus tajās augstskolās, kur tās eksistē, uzsverot, ka svarīgi ir pārvaldības jautājumus un tajā iesaistāmo ekspertu kompetenci sasaistīt ar augstskolu stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem, un to īstenošanā ieinteresētajām pusēm. Kā arguments padomju ieviešanai tika minēta nepieciešamība ātrāk reaģēt uz darba tirgus pieprasījuma izmaiņām padarīt augstskolu pārvaldību dinamiskāku.

Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā Andris Grafs un Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna vērtēja, ka visdrīzāk tieši padome varētu būt tā instance, kas apstiprina augstskolu attīstības stratēģiju, mērķus, galvenos snieguma rādītājus, budžetu, atalgojumu, tāpat arī citas būtiskākās politikas un nominē rektoru.

Universitāšu vadītāji izteica savus apsvērumus gan par labu dažādajiem pārvaldības modeļiem (piemēram – ārējo partneru pārstāvju ievēlēšana augstskolu senātā), gan arī runāja par iespējamajiem riskiem, kas ir saistīti ar padomju ieviešanu augstskolu pārvaldībā.

LU rektora pienākumu izpildītājs Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka augstākā izglītība un zinātne ir vienota telpa, līdz ar to jumta likumam vajadzētu būt augstākās izglītības un zinātnes likumam. Viņaprāt, pašlaik būtiskāk par padomju veidošanu būtu augstskolas iekšējās pārvaldības sakārtošana – akadēmiskā personāla veidošanās, finansējuma, rezultātu un misijas sasaiste.

Diskusiju noslēgumā izkristalizējās atziņa, ka pārvaldības reforma nav panaceja, lai atrisinātu visas augstākās izglītības problēmas, vienlaikus pastāvot viedoklim, ka precīzi izveidots pārvaldības modelis, līdzsvarojot autonomiju, atbildību un iesaistīto pušu intereses, var būt nepieciešams priekšnoteikums skaidrai stratēģiskai plānošanai un efektīvam pārmaiņu procesam.

Forums “Kādu vēlamies veidot Latvijas augstākās izglītības formulu?” notika SIA “Latvijas Mobilais Telefons” galvenā biroja konferenču zālē (Ropažu ielā 6) un to rīkoja biedrība “Latvijas Formula 2050” sadarbībā ar Latvijas Universitāti, Izglītības un zinātnes ministriju, Pārresoru koordinācijas centru, Ārvalstu investoru padomi Latvijā un SIA “Latvijas Mobilais Telefons”.

Diskusiju ierakstus var noskatīties LMT Straumes mājaslapā.