Aprites ekonomika attiecas uz domāšanas veidu, kas ekonomikas izaugsmi paredz tādu, lai tā jau pēc dizaina būtu atjaunojoša un spēcinoša. Abi pasākumi pulcēja lielu skaitu pētnieku, politikas veidotāju, praktiķu un sociālo aktīvistu, kuri interesējās par ilgtspējīgāku, sociāli un videi draudzīgu ekonomiku.
WCEF, ko organizēja Somijas Inovāciju fonds “Sitra”, tika organizēts 16 sesijās, tajā piedalījās vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku un notika daudzi blakus pasākumi, kas saistīti ar forumu. Šajā gadā WCEF galvenā uzmanība tika pievērsta godīgai un taisnīgai pārejai uz aprites ekonomiku, kas atbalsta ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus; starptautiskās tirdzniecības nozīmei un ietekmīgām investīcijām; kā arī progresīvai pārvaldībai un plašai valdības, privātā sektora un patērētāju iesaistei. Dalībnieki dalījās idejās un pieredzē, kā samazināt materiālu pārmērīgu izmantošanu, novērst patērnieciskumu un pāriet no īpašumtiesībām uz dalīšanās ekonomiku. WCEF materiāli ir pieejami Somijas Inovāciju fonda mājaslapā. Galvenie ieguvumi no foruma apmeklējuma bija daudz interesantu piemēru, kā mazi un lieli uzņēmumi īsteno aprites ekonomikas principus, piemēram, pārtikas koplietošanas lietotne OLIO, Peerby lietotne, kuru izmanto, lai aizņemtos lietas savā apkaimē, kā arī labi pazīstamie uzņēmumi IKEA, Philips un daudzi citi.
NBM konferenci organizēja ESCP Eiropas Biznesa skola, un tajā notika vairāk nekā 100 prezentācijas, kuru autori ir no 35 valstīm. Konference bija veltīta gan teorētisko, gan praktisko atziņu apkopošanai ilgtspējīgas uzņēmējdarbības, inovāciju un pārejas uz jaunu saimniekošanas veidu jomās, un ilgtspējīgiem biznesa modeļiem. Dalībnieki pārrunāja jaunākās attīstības tendences, kas saistītas ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai, inovācijām un pāreju uz saudzīgu un atjaunojošu tautsaimniecību. Runātāji uzsvēra, ka mūsdienās biznesa modeļi tiek izmantoti, lai labāk integrētu ilgtspējas apsvērumus korporatīvajā stratēģijā un darbībām visā vērtības radīšanas ķēdē. Turklāt korporatīvās ilgtspējas pētījumi ir iedvesmojuši biznesa modeļu pētniekus izvērtēt plašāku ieinteresēto pušu loku, kā arī visaptverošas pārvaldības pieejas. Visspilgtākais iespaids pēc konferences bija pārliecība, ka ne tikai pētnieki, bet arī praktiķi aprites ekonomikas uzņēmējdarbības modeļus uzskata par ļoti perspektīviem, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību un ka biznesa skolas un to mācībspēki visā Eiropā pievērš lielu uzmanību šiem jautājumiem studijās un pētniecībā.
Šajos pasākumos gūtā pieredze palīdz asociētajai profesorei Džinetai Dimantei pilnveidot savu studiju kursu saturu un mācību materiālā integrēt aprites ekonomikas aspektus, jaunos biznesa modeļus un reālās dzīves piemērus.
Konferenču apmeklēšana bija iespējama, pateicoties “Interreg” finansētajam projektam CreaRe- Resursu efektivitāte un aprites ekonomikai.
Sadarbojoties Lahti Lietišķo zinātņu universitātei (Lahti University of Applied Sciences, Somija), Jēvles Universitātei (University of Gävle, Zviedrija), Sanktpēterburgas Informācijas tehnoloģijas, mehānikas un optikas valsts universitātei (ITMO) un Latvijas Universitātei projektā „Baltijas jūras reģionā harmonizēts studiju saturs aprites ekonomikā un resursu efektīvā izmantošanā” (Crea-RE) ietvaros pavasarī arī studentiem bija iespēja līdzdarboties “gadījuma izpētes” nedēļā Zviedrijā, līdzīgi, kā 2018. gada rudens semestrī Latvijā. Projektā iesaistītās puses Zviedrijas pilsētā Gävle (University of Gävle, Zviedrija piedalījās gan vērtīgās lekcijās, gan apmeklēja dažādus uzņēmumus, piedaloties lekcijās, semināros un ekskursijās. Par pieredzēto skatīt pielikumā esošajā informācijā. Projekta ietvaros, pirmkārt, tiks izstrādāts mācību saturs, ko varēs izmantot augstākajā izglītībā. Otrkārt, tiks izveidota platforma, kur materiāli tiks publicēti un būs studentiem pieejami. Treškārt, tiks īstenota inovatīva sadarbība starp uzņēmumiem un augstskolām, studentiem arī nodrošinot iespējas iepazīties ar darba iespējām. Visas šīs darbības radīs studentiem un uzņēmumiem visaptverošu priekšstatu par resursu efektivitāti un aprites ekonomiku.
Case study skatīt pielikumā