Academic Centre
N. Delles mamuta rekonstrukcijas zīmējums tapis 1929. gadā. Tai par pamatu ņemts vācu naturālista un pētnieka Vilhelma Gotlība Tilēzija fon Tilenau (Wilhelm Gottlieb Tilesius von Tilenau) 1810. gadā izveidotā Ļenas deltā atrastā t.s. Adamsa mamuta (vesels skelets ar saistaudiem) rekonstrukcija. Jāatzīmē, ka N. Delles zīmējumā attēlotas arī mamuta mīksto audu kontūras, mēroga vajadzībām pielikts arī cilvēka skelets. Interesanti, ka mamuta kāju kaulu attēlojums ir koriģēts, iespējams, izmantojot LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās esošo šī kaula eksemplāru.
Zīmējums tapis uz papīra jauktā tehnikā (tam izmantoti grafīta un krāsainie zīmuļi, tuša un akvarelis), tā izmērs 30x50 centimetri. Domājams, ka šis, starp vairākiem citiem viņa darbiem, bijis paredzēts agrākā LU Ģeoloģijas institūta ekspozīcijai. Mamuta rekonstrukcija šobrīd atrodas LU Muzeja Ģeoloģijas krājumā.
N. Delle dzimis 1899. gada 15. augustā, Krievijas Impērijā Nikolajevskā pie Amūras, mežkopja, vēlāk Piejūras un Sahalīnas apgabalu Valsts īpašuma pārvaldnieka, Pētera Delles ģimenē. Savas dzīves pirmajos gados viņš dzīvojis un mācījies Habarovskā, kur kopā ar pētnieku un etnogrāfu Vladimiru Arseņjevu (Владимир Клавдиевич Арсеньев, 1872–1930) guvis pirmo pieredzi dažādās ekspedīcijās. Piemēram, 1917./1918. gada ziemā viņš piedalījies V. Arseņjeva ekspedīcijā uz Urmi-Olgonu. N. Delle piedalījies arī citās ekspedīcijās – Sahalīnas paleontoloģiskajā ekspedīcijā, kur ievācis augu fosīlijas (vadītājs Afrikans Kristofovičs), kā arī pētījis nanajiešus (tauta, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā) Ivana Lopatina vadībā.
1922. gadā N. Delle pārcēlies uz Latviju un iestājies LU Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ģeoloģijas nodaļā. Jau 1925. gadā viņš pieņemts darbā LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā par subasistentu. 1934. gadā viņš aizstāvēja disertāciju “Devona nogulumi Zemgales līdzenumā”. No 1936. gada aktīvi darbojās Zemes bagātību pētīšanas komitejā (vēlāk institūtā). Kopš 1937. gada bija LU privātdocents, vēlāk – docents. Laika posmā no 1925. līdz 1940. gadam ģeologs piedalījās daudzos ģeoloģiskās izpētes darbos, no kuriem lielākais – Ķeguma spēkstacijas projektēšana.
N. Delle divas reizes ieguva Krišjāņa Barona fonda pirmo prēmiju – 1932. gadā par darbu ,,Rīgas-Jelgavas zemuma ģeoloģiskā būve" un 1938. gadā par darbu ,,Zemgales līdzenuma, Augšzemes un Lietuvas devona nogulumi". 1939. gadā par izcilu darbību apbalvots ar Atzinības krustu. Savukārt 1940. gadā viņš iecelts par Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktoru. No 1944. līdz 1945. gadam strādājis Vācijā. 1945. gadā Berlīnē N. Delle tika arestēts, notiesāts un nonācis padomju nometnēs Sibīrijā. Pēc nepārbaudītām ziņām, N. Delle miris 1946. gadā Krasnojarskas apgabalā.
Jāatzīmē, ka N. Delle bija ne vien viens no redzamākajiem Latvijas pirmskara ģeologiem, bet arī viens no LU Ģeoloģijas Institūta muzeja (šobrīd LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju) pamatlicējiem. LU Muzejā joprojām glabājas N. Delles vāktie paraugi – gan Latvijā, gan ārzemju ceļojumos vāktie ieži un paleontoloģiskie materiāli, herbārijs un daži dzīvnieku preparāti, kā arī citi muzeja priekšmeti, kas saistāmi ar šo izcilo ģeologu.
N. Delles 120 gadu jubilejai veltītā virtuālā izstāde apskatāma LU Muzeja mājaslapā.
Vairāk par N. Delles dzīvesgājumu un darbību:
- Docents Nikolajs Delle. Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939. II daļa. Latvijas Universitāte, 1939. 323. – 324.lpp
- Dreimanis, A. Nikolaja Delles piemiņai (1899.-1946.). Latvijas ģeoloģijas vēstis 7. Rīga, 1999. 44. – 46.lpp
- Grāvītis, V. Ģeologam un paleontologam Nikolajam Dellem – 100. Dabas un vēstures kalendārs 1999 (1998). Zinātne, 1999. 256. – 261. lpp.
- Lukševičs, E., Rudzītis, M. Ernsta Krausa un Nikolaja Delles ieguldījums Baltijas reģionālajā ģeoloģijā un paleontoloģijā. LU 72. konference (29.01.2014.).
Grosvalds, I., Rudzītis, M., Zabele, A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919–1944). Latvijas Universitātes raksti Zinātņu vēsture un muzejniecība, 809. sēj. LU, 2015. 14. – 41.lpp
