Academic Centre
2019. gada augustā, atzīmējot Nikolaja Delles 120 gadu jubileju, Latvijas Universitātes Muzejs par mēneša priekšmetu izvēlējies ģeologa mamuta rekonstrukcijas zīmējumu.
N. Delles mamuta rekonstrukcijas zīmējums tapis 1929. gadā. Tai par pamatu ņemts vācu naturālista un pētnieka Vilhelma Gotlība Tilēzija fon Tilenau (Wilhelm Gottlieb Tilesius von Tilenau) 1810. gadā izveidotā Ļenas deltā atrastā t.s. Adamsa mamuta (vesels skelets ar saistaudiem) rekonstrukcija. Jāatzīmē, ka N. Delles zīmējumā attēlotas arī mamuta mīksto audu kontūras, mēroga vajadzībām pielikts arī cilvēka skelets. Interesanti, ka mamuta kāju kaulu attēlojums ir koriģēts, iespējams, izmantojot LUM Ģeoloģijas kolekcijās esošo šī kaula eksemplāru.
Zīmējums tapis uz papīra jauktā tehnikā (tam izmantoti grafīta un krāsainie zīmuļi, tuša un akvarelis), tā izmērs 30x50 cm. Domājams, ka šis, starp vairākiem citiem viņa darbiem, bijis paredzēts agrākā LU Ģeoloģijas institūta ekspozīcijai. Mamuta rekonstrukcija šobrīd atrodas LUM Ģeoloģijas krājumā.
N. Delle dzimis 1899. gada 15. augustā, Krievijas Impērijā Nikolajevskā pie Amūras, mežkopja, vēlāk Piejūras un Sahalīnas apgabalu Valsts īpašuma pārvaldnieka, Pētera Delles ģimenē. Savas dzīves pirmajos gados viņš dzīvojis un mācījies Habarovskā, kur kopā ar pētnieku un etnogrāfu Vladimiru Arseņjevu (Владимир Клавдиевич Арсеньев, 1872-1930) guvis pirmo pieredzi dažādās ekspedīcijās. Piemēram, 1917./1918. gada ziemā viņš piedalījies V. Arseņjeva ekspedīcijā uz Urmi-Olgonu. N. Delle piedalījies arī citās ekspedīcijās – Sahalīnas paleontoloģiskajā ekspedīcijā, kur ievācis augu fosīlijas (vadītājs Afrikans Kristofovičs), kā arī pētījis nanajiešus (tauta, kas dzīvo Amūras lejtecē Krievijā) Ivana Lopatina vadībā.
1922. gadā N. Delle pārcēlies uz Latviju un iestājies LU Dabas zinātņu un matemātikas fakultātes Ģeoloģijas nodaļā. Jau 1925. gadā viņš pieņemts darbā LU Ģeoloģijas un paleontoloģijas institūtā par subasistentu. 1934. gadā viņš aizstāvējis disertāciju “Devona nogulumi Zemgales līdzenumā”. No 1936. gada aktīvi darbojies Zemes bagātību pētīšanas komitejā (vēlāk institūtā). Kopš 1937. gada bijis LU privātdocents, vēlāk – docents. Laika posmā no 1925. līdz 1940. gadam ģeologs piedalījie daudzos ģeoloģiskās izpētes darbos, no kuriem lielākais – Ķeguma spēkstacijas projektēšana.
Divas reizes ieguvis Krišjāņa Barona fonda pirmo prēmiju – 1932. g. par darbu "Rīgas-Jelgavas zemuma ģeoloģiskā būve" un 1938. g. par darbu "Zemgales līdzenuma, Augšzemes un Lietuvas devona nogulumi". 1939. gadā par izcilu darbību apbalvots ar Atzinības krustu. Savukārt 1940. gadā viņš iecelts par Dabaszinātņu fakultātes Ģeoloģijas institūta direktoru. No 1944. līdz 1945. gadam strādājis Vācijā. 1945. gadā Berlīnē N. Delle tika arestēts, notiesāts un nonācis padomju nometnēs Sibīrijā. Pēc nepārbaudītām ziņām, N. Delle miris 1946. gadā Krasnojarskas apgabalā.
Jāatzīmē, ka N. Delle bijis ne vien viens no redzamākajiem Latvijas pirmskara ģeologiem, bet arīviens no LU Ģeoloģijas Institūta muzeja (šobrīd LUM Ģeoloģijas kolekcijas) pamatlicējiem. LU Muzejā joprojām glabājas N. Delles vāktie paraugi – gan Latvijā, gan ārzemju ceļojumos vāktie ieži un paleontoloģiskie materiāli, herbārijs un daži dzīvnieku preparāti, kā arī citi muzeja priekšmeti, kas saistāmi ar šo izcilo ģeologu.
N. Delles 120 gadu jubilejai veltītā virtuālā izstāde pieejama šeit.
Sīkāk par N. Delles dzīvesgājumu un darbību:
-
Docents Nikolajs Delle. Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939. II daļa. Latvijas Universitāte, 1939. 323. – 324.lpp
-
Dreimanis, A. Nikolaja Delles piemiņai (1899.-1946.). Latvijas ģeoloģijas vēstis 7. Rīga, 1999. 44. – 46.lpp
-
Grāvītis, V. Ģeologam un paleontologam Nikolajam Dellem – 100. Dabas un vēstures kalendārs 1999 (1998). Zinātne, 1999. 256. – 261. lpp.
-
Grosvalds, I., Rudzītis, M., Zabele, A. Ģeoloģija Latvijas Universitātē (1919–1944). Latvijas Universitātes raksti Zinātņu vēsture un muzejniecība, 809. sēj. LU, 2015. 14. – 41.lpp
