Foto: Roberts Svižeņecs

20. jūnijā Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas sarīkojumā, kas bija veltīts ASV latviešu laikraksta “Laiks” 70 gadu pastāvēšanai, notika ”Laika” 2018. gada literāro darbu sacensības uzvarētājas – Lāsmas Gaitnieces grāmatas “Par to, ko es tev neteicu” to, atvēršana.

Visiem interesentiem bija iespēja aplūkot izstādi no LU Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēkas krājuma, kurā glabājas visi (5910) 70 gados iznākušie “Laika” numuri, laikraksta pielikums “Jauno Laiks”, lielākā daļa “Laika” Mākslas kalendāru un daudz dažādu rokrakstu, vēstuļu, neredzētu fotogrāfiju un oriģinālzīmējumu no “Laika” arhīva.

Trimdas latviešu nedēļas laikraksts “Laiks” iznāk kopš 1949. gada 8. novembra Ņujorkā, ASV, bet kopš 2002. gada 1. janvāra tā redakcija atrodas Rīgā.

Laikraksta izdevējs Helmārs Rudzītis kādā intervijā, kas saglabājusies rokrakstā, atzīst: “Tikai sākot izdot “Laiku”, es visvairāk nojautu, cik liela ir cilvēku uzticība vecajai firmai, kas tos nekad nav piekrāpusi. Esmu dzirdējis daudzus sakām: “Ja jau “Laiku” izdod “Grāmatu Draugs”, tad tā lieta ir droša”. Bez šīs uzticēšanās mums šodien tādas avīzes, kā “Laiks” nebūtu.” Un, kā teica Ojārs Celle: “Tā ir vislabākā avīze, latviska sega, kas mūs apsedz – tā ir mūsu kopējā saite tautai svešumā.”

 Laikraksta redaktori gadu gaitā ir mainījušies: Kārlis Rabācs (1949-1970), Artūrs Strautmanis (1970-1976, 1977-1983), Jānis Vītols (1976-1977), Ilgvars Spilners (1983-1993), Baiba Bičole (1994-1997, 2001), Astra Moora (1997-2000), Ojārs Celle (2002) un kopš 2003. gada Ligita Kovtuna. Tomēr galvenais “Laika” uzdevums – informēt lasītājus par notikumiem trimdas latviešu dzīvē pasaulē un Latvijā, ir saglabājies.

Pasākumā dalībniekus ar svētku uzrunām sveica LU Akadēmiskās bibliotēkas direktore Dr. h. c. philol. Venta Kocere, Amerikas latviešu apvienības priekšsēdētāja vietnieks Mārtiņš Andersons, Pasaules brīvo latviešu apvienības izpilddirektors Raits Eglītis, Kultūras ministrijas Mediju nodaļas vadītāja Aiga Grišāne un Latvijas Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza. Ar priekšlasījumiem uzstājās LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece Dr.philol. Inguna Daukste-Silasproģe (“Laiks ceļo jeb ceļā pie lasītāja”), mākslas zinātnieks Māris Brancis (“Laika Mākslas kalendārs”), Latvijas Valsts arhīva eksperte Agnija Lesničenoka (“Laikraksta “Laiks” redakcijas dokumentārais mantojums Latvijas Valsts arhīvā”), laikraksta “Laiks” galvenā redaktore Ligita Kovtuna (fragmenti no ievada Helmara Rudzīša grāmatas “Manas dzīves dēkas” angļu tulkojumam), bijušais redaktors Ojārs Celle un citi.

Helmara Rudzīša grāmatas “Manas dzīves dēkas” fragmentus lasīja Latvijas Nacionālā teātra aktrise Indra Burkovska, un sarīkojuma laikā skanēja Bellaccord ieraksti.

Share