Academic Centre
Latvijas Universitātes (LU) Muzeja Cilvēka patoloģijas krājumā nesen nonāca uz rotoprinta izdota profesora Romana Adelheima lekciju grāmata - “F. Hoin. Repetitorium der pathologishen Anatomic Nach Vorlesungen von Prof. Dr. med. R. Adelheim. I. und II. Teil Das Recht der Űbersetzung behält sich der Verfasser vor.” Grāmatu 1929. gadā ir izdevusi Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes studentu biedrība.
Grāmata tika atrasta 2018. g., veicot kapitālo remontu Gaiļezera slimnīcas Patoloģijas nodaļā. No vēsturiskiem datiem ir zināms, ka profesors Romans Adelheims 1929. gadā vadīja Patoloģiskās anatomijas katedru, bet viņa vadīto Pastēra staciju no Rīgas 1. pilsētas slimnīcas mācību bāzes pārcēla uz 2. pilsētas slimnīcas prozektūras bāzi (tagadējā P. Stradiņa slimnīca), kur katedra darbojās līdz 1981. gadam.
Acīmredzot, 1981. g. pārvācoties Rīgas medicīnas institūta Patoloģiskās anatomijas katedrai no Stradiņa slimnīcas Patologanatomiskās nodaļas uz jaunuzcelto Gaiļezera slimnīcas Patologanatomiskās nodaļas bāzi, līdzi tika ņemti visi katedras arhīvi. Tādā veidā profesora Romana Adelheima lekciju grāmata pārceļoja uz jaunu vietu, kur arī palika visus šos gadus. Spriežot pēc tā, kādā stāvoklī grāmata nonāca mūsu rokās, glabāšanas apstākļi nebija no labākajiem. Lekciju grāmatai daudz bojājumu, uz lapām ir melnzaļi pelējumi. Grāmatai ir nepieciešama steidzīga un nopietna restaurācija.
Profesora Romana Adelheima lekciju grāmata ir ļoti vērtīga Latvijas un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes attīstības vēstures pētīšanai. Pēc šīs rotoprintā izdotās prof. R. Adelheima lekciju grāmatas patoloģiskajā anatomijā (I. un II daļa) ļoti labi var redzēt kādas patoloģijas sadaļas lektors uzskatīja tolaik par vissvarīgākām, kas tika lasīts studentiem, uz kādām patoloģijām tika likts uzsvars.
Ņemot vērā, ka rotoprinta mašīnas jauda maksimāli ir aptuveni līdz četriem tūkstošiem eksemplāru, vēl vērtīgāks kļūst šis atradums. Pieļauju, ka mūsu rokās ir nonācis vienīgais līdz šim saglabātais eksemplārs.
Šis atradums var kļūt par nākamo vēsturisko pētījumu, jo liek aizdomāties un mēģināt atrast atbildes uz vairākiem jautājumiem, piemēram, kas ir noslēpumainais F. Hoin, kāpēc lekcijas tika rakstītas, printētas un lasītas vācu valodā, bet nevis latviešu valodā, kāda bija tirāža konkrēti šīm lekcijām?
Romans Adelheims ir dzimis 1881. g. 2. augustā Rēvelē advokāta Voldemara Adelheima ģimenē. 1901. g. viņš iestājās un 1907. g. ar izcilību pabeidza Tērbatas universitātes Medicīnas fakultāti. Jau studiju laikos un arī kādu laiku pēc universitātes beigšanas strādāja Patoloģiskās anatomijas katedrā pie profesora Vjačeslava Afanasjeva par palīgu sekciju zālē Tērbatas universitātē. Tad 1909. g. papildināja savas zināšanas patoloģijā Berlīnē, bet 1912. g. R. Adelheims strādāja Minhenes universitātes Patoloģijas institūtā. Savas zināšanas bakterioloģijā un seroloģijā Romans Adelheims pilnveidoja Roberta Koha Infekcijas slimību institūtā Berlīnē, pēc tam Pēterburgas Eksperimentālās medicīnas institūtā pētīja vakcinēšanas iespējas pret trakumsērgu.
1913. g. oktobrī R. Adelheims iestājās darbā Rīgas pilsētas pārvaldē, kur viņam uzticēja izveidot patoloģiskās anatomijas nodaļu nesen atvērtajā 2. pilsētas slimnīcā (tagadējā P. Stradiņa slimnīca). R. Adelheima vadībā telpas aprīkoja ar jaunāko aparatūru un nokomplektēja līdzstrādnieku personālu. Pirmo reizi Latvijas medicīnas vēsturē patologoanatomiskais dienests noritēja augstā līmenī, kas atbilda tam laikam.
R. Adelheims veica darbu arī citās Rīgas slimnīcās: Sarkandaugavas psihiatriskajā, Sarkanā krusta, Vācu slimnīcā, leprozorijā, bet Rīgas pilsētas Bērnu slimnīcā nostrādāja par prozektoru no 1915. g. līdz sava mūža beigām.
Bez patologanatoma darba Romans Adelheims bija arī Rīgas Pastēra stacijas dibinātājs un vadītājs. Nodibinātā Pastēra stacija bija pirmā Baltijā. Pastēra stacijas seroloģiskā laboratorijā vienlaicīgi ar vakcīnu izgatavošanu noritēja arī trakumsērgas zinātniskie pētījumi. Pirmo divdesmit gadu laikā potes saņēma vairāk nekā 7 tūkstoši cilvēku.
Pirmā Pasaules kara laikā R. Adelheims strādāja, kā konsultants patoloģiskā anatomijā un bakterioloģijā. Izmeklējumi par kara indīgajām vielām nākotnē kļuva vadošie viņa zinātniskajā darbā.
1919. g. Romanu Adelheimu, kā pieredzējušu speciālistu, uzaicināja strādāt jaunizveidotās Latvijas universitātes Medicīnas fakultātē un uzticēja organizēt studentu apmācību patoloģiskajā anatomijā.
