Academic Centre
Semināru atklāja kultūras ministre Dace Melbārde, stāstot par kultūras nozares 2020. gada budžeta jaunumiem – kopējo gada budžetu, algu fonda dinamiku, prioritārajiem gada pasākumiem, kura galvenā tēma atvēlēta simtgades svinēšanai. Tika atreferēti arī 2018. gada simtgades pasākumu sasniegumi apbalvojumu kontekstā, ko saņēmuši dažādi simtgades pasākumu rīkotāji. Tika secināts, ka ar pasākumu “Skolas soma” Latvija ir ieguvusi līdzvērtīgu balvu kā kino industrijā tiek uztverts “Oskars” – Eventex Award.
“2019. gads simtgades kontekstā ir Varonības un Valsts veidošanas gads. Šī gada notikumos ar lepnumu atskatīsimies uz pagātnes notikumiem, kas veidoja Latvijas valsti – pirmās valdības tapšanu (Liepāja), Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanu (Cēsis), Baltijas ceļa trīsdesmitgadi un nacionālo institūciju aizsākumiem. Tiek plānoti gan starptautiski notikumi, gan vietēja mēroga pasākumi” – stāsta D. Melbārde.
4. maijā visā Latvijā un pasaulē tiks atzīmēti Baltā galdauta svētki par godu Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai. Šogad ir īpašs aicinājums godināt mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri ar lepnumu un prieku, nereti spītējot grūtībām, izvēlas varēt, rīkoties un nepalikt vienaldzīgi.
Mūslaiku varonis ir ikviens, kurš ar lepnumu un degsmi dara savu darbu Latvijas labā. Ministre prezentēja projektu, kurā jaunieši definēja mūsdienu varoņus un to īpašības. Jaunieši bija izcēluši tādas varoņa galvenās īpašības kā LABSIRDĪBA, DROSME un GUDRĪBA.
23. augustā apritēs trīsdesmit gadi, kopš cīņā par kopīgu mērķi - Baltijas valstu neatkarības atgūšanu - aptuveni divi miljoni Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju sadevās rokās akcijā “Baltijas ceļš”, pieminot 1939. gada 23. augustā starp Vāciju un PSRS parakstīto Molotova-Ribentropa paktu.
Liepājas simtgades programmas pasākumus prezentēja Liepājas kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns. Tās galvenais notikums būs vēsturiska rekonstrukcija par kuģa “Saratov” sagaidīšanu Liepājā, kas notiks 27. - 29. jūnijā.
Par Cēsu kauju simtgades pasākumu svinēšanu stāstīja režisore Krista Burāne. Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15. jūnija līdz 22. jūnijam apskatīt rekonstruētu vēsturisko Igaunijas bruņu vilcienu “Brīvība”.
Tālākā semināra daļa tika veltīta nacionālo institūciju simtgades atzīmēšanai. Savu simtgadi šogad svin septiņas Latvijas nacionālās institūcijas – Latvijas Nacionālais teātris, Latvijas Mākslas akadēmija (LMA), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA), Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB), Latvijas Nacionālais arhīvs (LNA), Latvijas Universitāte (LU) un Latvijas Nacionālā opera un balets. Piecas no šīm institūcijām semināra ietvaros stāstīja par savām simtgades programmām
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas programmas vīziju uzbūra JVLMA rektors profesors Guntars Prānis, galveno akcentu liekot uz simtgades sezonas atklāšanas koncertu pie Brīvības pieminekļa 16. augustā un centrālo notikumu 2020. gada 11.janvārī – koncertu Lielajā ģildē un salidojumu Mūzikas akadēmijā.
Latvijas Mākslas akadēmijas pasākumus demonstrēja prorektors administratīvajā un radošajā darbā profesors Andris Vītoliņš, kurš uzsvaru lika uz iekšējās sistēmas un struktūras sakārtošanu institūcijā. Svarīgi pieminēt, viens no LMA simtgades pasākumiem – Diplomdarbu izstāde notiks kādreizējā LU Bioloģijas fakultātes ēkā Kronvalda bulvārī no 3. - 29. jūnijam, bet galvenā LMA jubilejas izstāde plānota izstāžu zālē “Arsenāls” no 14. septembra līdz 3. novembrim.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgadi prezentēja tās direktors Andris Vilks. No 28. augusta līdz 2020. gada 1. martam plānota LNB simtgades izstāde “Neredzamā bibliotēka”, bet viens no svarīgākajiem LNB simtgades darbiem ir kultūras mantojuma satura digitalizācija un vienotas kultūras mantojuma platformas izveide.
Par Latvijas Nacionālā arhīva simtgades aktualitātēm runāja tās direktore Māra Sprūdža. LNA savu simtgadi sāks ar atvērto durvju dienu 10. maijā. Tā notiks arī visās reģionālajās struktūrvienībās. Jubilejas gadā LNA plāno 2 starptautiskas konferences “Vakar, šodien, rīt…” ar zinātniskiem lasījumiem, dalībai kuros vēl var pieteikties.
Latvijas Universitāti pārstāvēja LU simtgades projekta vadītāja Indra Trofimoviča, kura izstāstīja par jau gada ietvaros notikušajiem pasākumiem (Zinātņu mājas atklāšana, LU Sports 90, Utrecht un 77. zinātnisko konferencēm) un arī par turpmākajiem LU gadsimta pasākumiem (P.Šmita konferenci, Tehnoloģiju dienu, Gadsimta nakti Arēnā Rīga, Svinīgo Senāta sēdi un citiem). Klātesošajiem tika izdalītas arī LU gadsimta pasākumu skrejlapas un visi tika ielūgti apmeklēt LU pasākumus.
Semināru noslēdza UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika ar informāciju par UNESCO kalendāru un tajā ietvertajām personībām un notikumiem (tai skaitā LU profesoru Pēteri Šmitu un LU jubileju), kā arī Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju 100. gadadienai veltītās izstādes “Latvijas kultūras alfabēts” UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paveiktajiem darbiem.
Simtgades svinības ir laiks, kad kopā varam likt pamatus Latvijas nākamajam gadsimtam, lai nākamās paaudzes ar lepnumu teiktu paldies mums. Lepojies ar svētkiem – svini un radi nākotni!
