Pirmdien, 15. aprīlī, notika pēdējā pašreizējā Latvijas Universitātes (LU) Senāta sasaukuma sēde. Sēdē tika izskatīti deviņi darba kārtības jautājumi.

Sēdi atklāja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks ar vadības ziņojumu. Tā laikā I. Muižnieks iezīmēja mērķus, kurus plānot sasniegt tuvākajā laikā, kā arī atskatījās uz pēdējās nedēļas nozīmīgākajiem LU notikumiem, kas saistīti gan ar studijām, gan turpmāko LU izaugsmi. Viens no būtiskākajiem sasniegtajiem mērķiem, par ko tika pārrunāts Senāta sēdē, ir Latvijas Universitātes iekļūšana un 92. vietas ieņemšana Times Higher Education (THE) ietekmes reitingā. 

Viens no tematiem, kas tika iztirzāts, bija gaidāmo LU rektora vēlēšanu norises procesuālās darbības, kā arī fakultāšu dekānu vēlēšanas. Tēmas ietvaros LU Senāta sēde vienbalsīgi nobalsoja par profesora Jāņa Ikstena apstiprināšanu Sociālo zinātņu fakultātes dekāna amatā.

LU Senāta dienaskārtībā ietilpa arī lēmuma pieņemšana par Akadēmiskās ētikas komisijas locekļu maiņu. LU Senāta balsošanas rezultātā par komisijas locekli tika iecelta Juridiskā departamenta vecākā juriskonsulte Dace Raipale.

Sēdē tika izskatīti vēl citi darba kārtības jautājumi, piemēram, jautājums par Universitātes akadēmiskā darba organizāciju, kā arī LU pievienotās Rīgas 1. medicīnas koledžas nolikuma apstiprināšana.

Galvenais pirmdienas sēdes jautājums bija LU 2019. gada budžets. LU Finanšu un uzskaites departamenta direktors Māris Lazdiņš, informējot par šī gada LU budžetu, norādīja, ka plānotais budžeta atlikums, salīdzinot ar budžetu pirms četriem gadiem, ir audzis, tāpēc pašreizējo situāciju var vērtēt kā pozitīvu. LU Senāts vienbalsīgi nobalsoja par LU 2019. gada budžeta pieņemšanu.

Sēdes nobeigumā LU Senāta priekšsēdētājs Māris Kļaviņš uzrunā atzīmēja svinīgo mirkli LU vēsturē – pēdējo pašreizējo LU Senāta sasaukuma sēdi –, aicinot LU Senatorus diskusijā apmainīties ar trīs gadu laikā pieredzēto un paveikto.

“Šis bija gads, kad Latvijas Universitātē tika risināti nopietni jautājumi, un LU Senāta sasaukums ir labi un veiksmīgi veicis savus pienākumus,” norāda M. Kļaviņš. Savukārt par nākamo LU Senātu priekšsēdētājs stāsta: “Ja iepriekš LU attīstība lielā mērā balstījās uz Eiropas Savienības finansējumu, tad tagad mēs varēsim atļauties vien to, ko paši spēsim nopelnīt. Kaut arī tagad pastāv šaubas arī par Universitātes pārvaldības modeli, jaunajam LU Senātam būs jāizstrādā jauna Latvijas Universitātes attīstības stratēģija. Jauno Senātu gaida arī studiju kvalitātes nodrošināšanas jautājumi un studiju programmu gatavošana akreditācijai.”

Share