Academic CentreŠodien, 9. aprīlī, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sēdē piedaloties Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) pārstāvjiem paredzēts pārrunāt augstskolu pārvaldības modeli un augstākās izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu.
Pamatojoties uz ĀIP pausto viedokli, Latvijā augstākās izglītības sistēma ir pašcentrēta, atpaliek no uzņēmējdarbības un ir bez pievienotās vērtības, tāpēc augstskolu sistēmai nepieciešamas pilna mēroga izmaiņas. Izmaiņas paredzētu Padomes izveidi, kurā darbotos, piemēram, vairāki absolventi un tai būtu lēmumu pieņemšanas tiesības. ĀIP min, ka 2019. un 2020. gadā esot iecerēts šo jauno pārvaldības modeļa pilotprojektu īstenot LU.
LU norobežojas no šāda ĀIP viedokļa. LU rektors, prof. Indriķis Muižnieks informē, ka jau pērnā gada maijā tika izveidota LU Senāta komisija par Universitātes pārvaldības pilnveidi. Šī komisija novembrī sniedza ziņojumu LU Senātam, secinot, ka Universitātes pārvaldības sistēma ir pietiekami atvērta sadarbības iespējām, vienlaikus nodrošinot Augstskolu likuma garantēto autonomiju, un tai nav nepieciešamas radikālas izmaiņas. Tam piekrīt arī prof. Muižnieks: “Latvijas Universitātes pārvaldības nodrošina gan demokrātisku pārvaldības modeli, gan akadēmiskā personāla, studējošo un Universitātes fakultāšu un institūtu līdzdalību LU attīstībā.” Rektors pauž pārliecību, ka arī pašreizējais Universitātes pārvaldības modelis dod iespēju sociālajiem partneriem līdzdarboties LU attīstības jautājumu risināšanā gan Padomnieku konventa, gan fakultāšu domju, institūtu zinātnisko padomju un studiju programmu padomju formātā. Izmantot LU, Latvijas lielāko augstskolu un pētniecības organizāciju, kaut kādu likumā neparedzētu pārvaldības eksperimentu vai pilotprojektu īstenošanai ir augstākā mērā bezatbildīgs priekšlikums.
 rektors neatbalsta Ārvalstu investoru padomes pausto viedokli par Latvijas augstākās izglītības atpalicību un neatbilstību standartiem, kā arī nelikumīgu pārvaldības eksperimentu rosināšanu LU.){kind=link}