Academic Centre
LU Muzejā atrodas vairākas taura Bos primigenius fosilās atliekas, tai skaitā divi galvaskausi, resp., galvaskausa daļas bez apakšžokļiem, zobiem un plānajiem purna kauliem. Abiem paraugiem nav pavadošo dokumentu. Galvaskausi daudzus gadus bija eksponēti Ģeoloģijas muzejā Alberta ielā 10.
2018. gada nogalē pārvācoties uz jaunām telpām un rūpīgāk apskatot paraugus, uz viena no tiem tika konstatēts iepriekš nepamanīts uzraksts VIIa.73. Kurl. Museum, kas liecina, ka šis paraugs bijis Kurzemes Provinces muzeja krājumā, eksponēts VII sekcijā. Šī muzeja kolekciju pārņemšana uzsākta 1937. un turpināta vairākus gadus; bija uzskats, ka kara laikā dabas kolekcijas gājušas bojā. Tomēr tagad noskaidrojies, ka daļa paraugu nonākusi LU, par ko liecina arī 1941.g. ieraksts Salīdzinošās anatomijas un eksperimentālās zooloģijas institūta inventāra žurnālā. Tagad LU Muzeja zooloģijas kolekcijās atrodas vairāki simti putnu izbāzeņu un citu muzeja priekšmetu, kas signēti Kurzemes Provinces muzejā; to lielākā daļa ir no 19. gs. vidus.
37 muzeja priekšmeti no LU Muzeja - tai skaitā, taura galvaskauss - greznoja izstādi «Kurzemes Provinces muzejam 200», ko rīkoja Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs.
Tauri kādreiz dzīvojuši Eirāzijā no Britu salām līdz pat Klusajam okeānam, pamazām sarūkošā populācijā. 15. gs. tie bijuši sastopami tikai dažviet Eiropā, un tauru medības bijusi karaļu privilēģija. 1627. g. Polijā kāda augstmaņa zvērnīcā nomiris pēdējais taurs.
Dabas pētnieks V. Lamsters jau 1932. g. apzinājis vismaz 19 taura kaulu atradumus Latvijā, pārsvarā Kurzemē (Izglītības Ministrijas Mēnešraksts 1932.g. 5-6). Taura atliekas atrastas arī vēlāk, arī samērā nesen. Parasti tiek atrasti, vieglāk atpazīstami un arī labāk saglabājas taura galvaskausu biezie pieres kauli ar ieradžiem. Ieradži, saukti arī dzīvragi, ir asinsvadiem un nerviem caurausti kaula veidojumi. Tie visā dzīves laikā aug. Ieradžus sedz ragu ārējais, nedzīvais ragvielas (keratīna) slānis, kas, līdzīgi nagiem un matiem, pieaug tikai no saknes un fosilā veidā parasti nesaglabājas. Šāda ragu uzbūve ir visiem dobradžiem – arī kazām un antilopēm. (Briežu dzimtas pārstāvjiem ir citādi ragi – tie ik gadus nomainās un parasti ir tikai tēviņiem.) Nacionālā Muzeju krājuma kopkatalogā gan atrodami tikai viens taura pieres kauls ar ieradžiem.
LU Muzejā esošā galvaskausa ragu (resp., ieradžu) platums ir neliels, 80 cm, bet attālums starp ragu smailēm ir mazāks - 66 cm, jo tās vērstas viena pret otru. Atsevišķa raga garums 58 cm, apkārtmērs pie pamatnes ap 40 cm. Ir ziņas, ka Latvijā atrasti arī daudz lielāki taura ragi, pat 120 cm.
