LU Padomnieku konvents piedāvā septiņus jautājumus, kuri būtu jārisina jaunievēlētajam rektoram

Konvents piedāvājis savu skatījumu, lai palīdzētu katram LU Satversmes sapulces dalībniekam izdarīt savu izvēli pēc vienotiem salīdzināmiem kritērijiem 2019. gada rektora vēlēšanās, izvērtējot rektora amata pretendentu programmas un katra rektora amata pretendenta spēju apsolīto paveikt.

Padomnieku konvents pauž savu atzinību un pateicību LU pašreizējam rektoram Indriķim Muižniekam par viņa personīgo nopelnu un spēju veiksmīgi piesaistīt starptautisko finanšu institūciju finansējumu LU Akadēmiskā centra izveidē, ievedot LU studentus, mācībspēkus un darbiniekus jaunajās Dabas un Zinātņu mājās, radot kvalitatīvi jaunu līmeni LU attīstībai un starptautiskajai konkurētspējai. Tas apliecina LU būtisko lomu valsts kopīgās tautsaimniecības izaugsmē un vienlaicīgi iezīmē ļoti augstas kompetences un vadības spēju prasības rektora amata pretendentiem.

Lai nodrošinātu LU uzsāktās Attīstības stratēģijas veiksmīgu tālāko īstenošanu, rektora amata pretendentu dzīves gājumā norādītajai pieredzei (CV) vajadzētu korelēt ar rektora programmā paredzētajiem darbiem un virzieniem.

Svarīgākie rektora amata kandidāta jautājumi:

1. Valstisks redzējums valsts ilgtermiņa konkurētspējas nodrošināšanai:

• apliecinot atbildību par LU kā Latvijas tautsaimniecības un Latvijas sabiedrības intelektuālās attīstības veidotāju, rektoram jābūt spējai turpināt veiksmīgi uzsākto LU attīstības kursu;
• rektoram ir jābūt redzējumam par to, ka varēs piesaistīt papildus finansējumu LU misijas izpildei;
• rektoram jāturpina darbs pie augstskolu pārvaldes sistēmas pilnveidošanas, piešķirot lielāku lomu sabiedrības pārstāvjiem, vienlaikus nemazinot augstskolu autonomiju.

2. LU starptautiskā konkurētspēja – LU jāveido starptautiska vide un jāpiesaista gan ārvalstu studenti, gan profesori un zinātniskie pētnieki:

• rektoram jābūt stratēģijai un jāīsteno līderība starptautiski konkurētspējīgas studiju un zinātniskās darba vides izveidei;
• rektoram jābūt stratēģijai kopīgām studiju un pētniecības programmām ar ārvalstu  augstskolām;
• rektoram jābūt stratēģijai starptautiskos konkursos iegūstamo zinātnisko projektu piesaistei.

3. Zinātniskā darba kvalitātes ievērojama uzlabošana:

• rektoram jābūt redzējumam, kā pilnveidot LU kvalitātes vadības sistēmu, lai ņemtu vērā akadēmiskā darba un studiju kvalitāti, atbilstoši EFQM (European Foundation for Quality Management) izcilības modeļa principiem un studiju organizēšanā piemērojamajiem “Standarti un vadlīnijas kvalitātes nodrošināšanai Eiropas augstākās izglītības telpā (ESG)” (Standards and Guidelines for Quality Assurance in the European Higher Education Area (ESG));
• rektoram jābūt redzējumam, kā zinātniskajā darbā paralēli eksakto zinātņu pētījumiem, veicināt pētījumus sociāli humanitārajās zinātnēs, t.sk. arī par Latvijas nācijai un valstij svarīgām tēmām;
• rektoram jābūt rīcības plānam par zinātnisko publikāciju skaitu un citējamības pieaugumu dabas, eksakto zinātņu un sociāli humanitāro zinātņu jomā;
• rektoram jābūt redzējumam, kā paplašināt lietišķo pētījumu attīstību sadarbībā ar Latvijas uzņēmējiem, veicināt zinātnes mārketingu un komercializāciju, aktivizējot pētījumu rezultātu izmantošanu tautsaimniecības konkurētspējas un produktivitātes, un sabiedrības labklājības pieauguma veicināšanā.

4. Doktorantūras studenti - priekšnosacījums LU turpmākai attīstībai kā zinātnes universitātei un zināšanu pārmantojamībai no vienas zinātnieku paaudzes otrai:

• rektoram jābūt redzējumam kā tuvākajos 4 gados palielināt doktorantu skaitu, kā padarīt LU par magnētu, kas ģenerē jauno zinātnieku motivāciju dzīvot un strādāt Latvijā;
• rektoram jābūt redzējumam kā uzlabot promocijas darbu kvalitāti un veicināt to sasaisti ar Latvijas aktualitātēm;
• rektoram jābūt stratēģijai, kā motivēt studēt doktorantūrā, piesaistot arī ārvalstu studentus, un paredzot īpašas pēcdoktorantūras programmas.

5. Studentu kvantitāte un studiju kvalitāte:

• rektoram jābūt redzējumam par to, kādi specifiski soļi sperami, lai veicinātu studiju kvalitāti visos studiju līmeņos – bakalaura, maģistra, doktoranta.
• rektoram jābūt redzējumam par to, kā integrēt Latvijas tautsaimniecības vajadzības un LU piedāvājumu studiju un zinātniskās darbības aspektā;
• rektoram būtu jāspēj turpināt rūpēties par studentu fizisko darba vidi un psiholoģisko un garīgo veselību.

6. Dialogs ar sociālajiem partneriem un sabiedrību:

• rektoram jāturpina veicināt LU aktīva dalība sabiedrībai svarīgos procesos, piemēram, debatēs par augstākās izglītības reformu un augstākas pievienotās vērtības radīšanu ekonomikā;
• rektoram jāaktualizē dialogs ar darba devējiem, valsti, pašvaldību un citiem sociālajiem partneriem;
• rektoram jābūt redzējumam par LU proaktīvu lomu sabiedrībai svarīgos procesos – kā valdības padomdevēja institūciju, pētījumu, t.sk. starpdisciplināru pētījumu veicēju.

7. LU zīmola stiprināšana - rektoram jābūt redzējumam, kā popularizēt LU, lai studenti izvēlētos studēt LU, kā arī iezīmēt būtiskākās aktivitātes, kas padarītu LU par labu Latvijas darba devēju partneri, celtu LU starptautiskos reitingus un prestižu.

Rektora vēlēšanas notiks 24. maijā. Rektora amata kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 18. aprīlim.

LU Padomnieku konvents ir viena no LU pārstāvniecības institūcijām. Konventa tiešs uzdevums ir veicināt LU attīstību un saskaņot to ar Latvijas un tās sabiedrības interesēm.

LU Padomnieku konventa sastāvā ir “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde, „Microsoft Baltija” vadītāja Renāte Strazdiņa, Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps – metropolīts Zbigņevs Stankēvičs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezedents Māris Pļaviņš, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, sabiedriskais darbinieks un 8. un 9. Saeimas deputāts Guntis Bērziņš, AS "Attīstības finanšu institūcija ALTUM" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš un Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Padomnieku konventa kritēriji rektoram