LU pētnieki un uzņēmēji dalās sadarbības pieredzē

Konferenci ar uzrunu atklāja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. Viņš savā stāstījumā uzsvēra vairākas Universitātes zinātnes industrijas attīstības tendences, kuras jau ir realizētas, ko turpina realizēt un kādas ir ieceres nākotnei.

“Šodien mēs runājam par iespēju daudzām nozarēm un jomām nākt kopā, sadarboties un risināt nevis katram savu šauro zinātnes tehnikas vai kultūras jomas tēmu, bet risināt tēmas, kas atbilst mūsu dzīves un valsts attīstības vajadzībām. Risināt arī tādus problēmjautājumus, kas ir saistīti ar meža resursu izmantošanu un ilgtspējīgu klimata attīstību,” atklāšanas uzrunā uzsvēra rektors.

Līdz šim jau ir īstenojušies plāni Universitātes iniciatīvā - Efektīvas sadarbības projektu piedāvājumā. “Manuprāt, šis  ir unikāls piedāvājums Latvijā, kad Universitāte ir gatava kopā ar uzņēmējiem ieguldīt zināmus līdzekļus, lai sāktu risināt tēmas, kuras, varbūt, vēl nav īsti definētas, bet kurām ir potenciāls jaunu produktu, tehnoloģiju un pakalpojumu radīšanā,” tā I. Muižnieks.

Paralēli LU aktivitātēm šogad sāksies Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu atbalstīts projekts "Inovāciju grants studentiem". Projekta mērķis ir sekmēt studējošo inovāciju pieteikumu īstenošanu, kas attīsta studējošo inovācijas spēju un uzņēmīgumu, risina sabiedrībai vai tās daļai nozīmīgas problēmas, stiprina augstskolu un studējošo sadarbību ar komersantiem un piesaista privāto finansējumu Studentu inovāciju programmas īstenošanai. Tā ir iespēja studentiem iegūt ES finansējumu – nelielu stipendiju veidā.

LU Komunikācijas un inovāciju departamenta Tehnoloģiju pārneses nodaļas eksperts un pētnieks Mārtiņš Borodušķis, klātesošos iepazīstināja ar iespējamajām sadarbības formām ar uzņēmumiem.  Sadarbības modeļi ir: dažādi līgumpētījumi, testēšanas pakalpojumi, nestandarta risinājumi, zinātnisko procesu vizualizācijas mārketinga nolūkiem, partnerība pētniecības projektos (pieteikumu sagatavošanā), konsultācijas.  Tāpat viņš iepazīstināja ar LU izstrādāto sadarbības portālu sadarbiba.lu.lv, kurā šobrīd ir apkopoti 65 pakalpojumi industrijai 6 dažādās apakšnozarēs.

SIA “Silvanols” zinātnisko projektu vadītāja Līga Gibnere stāstīja par izaicinājumiem ar kādiem saskaras medicīnas ierīču izstrādē. Viņa izcēla nesen sadarbībā ar LU izstrādāto anti – alerģijas “spreju”. Šīs medicīnas ierīces izstrāde bijis augsts mērķis Latvijas komersantam. “Projekta īstenošanai nepieciešami kompetenti, zināt griboši un strādāt griboši pētnieki, un tieši tādi bija pētnieki no LU, ar ko mēs sadarbojāmies,” tā L. Gibnere.

Referātu sesijā varēja uzzināt vairākus padomus, kā prasīt naudu investoriem zinātņietilpīgu biznesa ideju realizācijai. “Ejot pie investora jāzina cik liels finansējums ir nepieciešams un kam tas ir paredzēts. Būtiski ir nodefinēt ne par maz, ne par daudz. Ejot pie investora, pirms tam svarīgi ievākt par viņu informāciju, jābūt gataviem arī skarbai sarunai,” ar dažiem padomiem iepazīstināja akcelerācijas fonda "Buildit Latvia" vadītājs Matīss Neimanis.

Par LU iesaistīšanos produktivitātes un konkurētspējas pētījumos stāstīja profesors, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes (BVEF) dekāns Gundars Bērziņš: “Projekta ievaros tika noslēgts līgums ar Ekonomikas ministriju (EM) kā rezultātā Universitāte guva vairākus labumus: radās sadarbība ar ministriju, kurā studenti tika iesaistīti jaunos pētījumos, mūsu pasniedzēji tika piesaisti citos EM projektos ekspertu statusā, kā arī tika noformulēti dažādi risinājumi produktivitātes celšanai.”

Tāpat konferencē uzstājās arī LU Fizikas Institūta vadošais pētnieks Andris Bojarevičs, kurš stāstīja par elektromagnētisko sistēmu pielietojumu metalurģijā un kā šādas tehnoloģijas var risināt būtiskas industriālas problēmas. Par mobilo lietotni sabiedrības veselībai stāstīja LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (LU ĢZZF) vadošā pētniece Olga Ritenberga, ar pieredzes stāstu "Humusvielas: no laboratorijas līdz ražošanai" uzstājās LU ĢZZF profesors Māris Kļaviņš. LU VTPMML vadošais pētnieks Andris Jakovičs uzsvēra datormodelēšanas būtisko lomu mūsdienu pasaulē, ar to aizstājot vai papildinot sarežģītu sistēmu eksperimentālu izstrādi, kā arī klātesošos iepazīstināja ar sadarbības piemēru, parenergoefektīvu LED gaismu sistēmu optimizāciju virtuālajā vidē.

Jūrmalas pilsētas domes Attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Ose stāstīja par Ķemeru daudzfunkcionālais dabas izglītības centru, kura saturu veidošanā iesaistīti kopā 11 dažadu nozaru Latvijas Universitātes (LU) zinātnieki un pētnieki. Jaunveidojamais dabas centrs iecerēts izglītojošs, interaktīvs, iesaistošs un vienlaikus tam būs arī izklaides funkcija. Lai apvienotu visus komponentus, ekspozīcijas satura izstrādē iesaistīti LU dažādu nozaru speciālisti - fiziķi, biologi, tostarp botāniķi, zoologi, mikrobiologi, ķīmiķi, farmakoloģijas speciālisti, astronomi, ģeologi, vides zinātnieki un citi speciālisti. Tā kā saturs iecerēts daudzslāņains, lai tas būtu interesants dažādām iedzīvotāju grupām – bērniem, jauniešiem, gados vecākiem cilvēkiem, pašiem ķemerniekiem un arī viesiem no citām pilsētām un valstīm – būtiska ir iesaistīto LU ekspertu darba pieredze.

LU ĢZZF asociētā profesore Iveta Šteinberga iepazīstināja ar lietišķās zinātnes un uzņēmējdarbības sinerģijas piemēriem, LU BVEF sabiedrisko attiecību speciāliste, pētniecības projektu vadītāja Evija Ansonska dalījās pieredzē, secinājumos un ieteikumos no sava skatupunkta LU sadarbībā ar industriju. Savukārt LU Ķīmijas fakultātes vadošā pētniece Elīna Pajuste noslēdza referātu sesiju ar stāstījumu “"LU Tehnoloģiju māja – ceļš no zinātniskās laboratorijas uz ražošanu”, kurā iepazīstināja klātesošos ar plānoto infrastruktūru zinātnisko inovāciju komercializēšanai un R&D pakalpojumu sniegšanai.