Teoloģijas fakultātes absolvente Estere Pumpura kļuvusi par pirmo sievieti armijas kapelāni Latvijā

Estere Pumpura savā studiju laikā vienmēr ir izcēlusies ne tikai ar savām teoloģiskajām zināšanām, centību un labām sekmēm, bet arī ar neizsmeļamu aktivitāti. Viņa ilgstoši darbojusies LU TF studentu pašpārvaldē, izveidojot vienu no populārākajiem Teoloģijas fakultātes, kā arī visas Latvijas Universitātes, studentu pasākumiem – Neērto tēmu referātu maratonu. Šī platforma, ko Estere ir radījusi studentu referātiem par sabiedrībā noklusētām un neērtām tēmām, ir pieejama vēl joprojām – šogad Neērto tēmu referātu maratons norisināsies 22. martā. 2016. gadā Neērto tēmu referātu maratons ieguva LU Studentu padomes balvu nominācijā “Gada inovācija”.

Papildus tam Estere ir piedalījusies arī LU Biznesa inkubatora 5. sezonā, realizējot ideju par kolārkreklu ražošanu Latvijā. Šī iecere Esterei dzimusi Teoloģijas fakultātes studentu praksē Sandbijā (Zviedrijā), kur viņa sastapusies ar problēmu, ka sievietēm mācītājām jāvalkā vīriešu piegriezuma kolārkrekli. To ražošanas mērķis ir nodrošināt garīdzniekiem un kristiešiem augstas kvalitātes produktus, saglabājot vienkāršību līnijās, eleganci formā un atturību izpausmē.

Iespēja kļūt par kapelāni Esterei nāca salīdzinoši negaidīti – viņu uzrunāja NBS kapelāns, LU TF absolvents Uģis Brūklene. Pārdomājot šo piedāvājumu, Estere ne mirkli nešaubījās, ka šis darbs būtu viņai piemērots un arvien vairāk sajuta aicinājumu darboties šajā jomā. Iespēja kļūt par kapelāni Latvijas armijā Esterei likās brīnišķīgs studiju turpinājums, kas atnācis īstajā laikā. Estere uzsver: “Tieši ekskursija uz NBS bāzi praktiskās teoloģijas kursa ietvaros ir bijusi zīmīga, jo tieši profesores Laimas Geikinas docētajā kursā es uzzināju, kas ir kapelāns un kādi ir viņa darba uzdevumi. Šī tēma mani ļoti ieinteresēja, tāpēc arī uzrakstīju pētījumu. Pētījuma gaitā arī vaicāju NBS kapelāniem, vai sieviete var kļūt par kapelāni armijā, un atbilde bija “nē”. Šajā gadījumā priecīgi redzēt, ka laiks iet un lietas mainās”.

Armijas kapelāniem, salīdzinājumā, piemēram, ar slimnīcas un cietuma kapelāniem, lielākoties ir nepieciešams iegūt arī dienesta pakāpi (Latvijā armijas kapelāns var būt gan militārais, gan civilais darbinieks). Savukārt lai iegūtu dienesta pakāpi, kapelānam ir nepieciešams izturēt tās pašas prasības kā topošajiem karavīriem (tiek pārbaudīts veselības stāvoklis, fiziskā sagatavotība, kā arī citas lietas). Lai iegūtu kapelānes amatu Latvijas armijā, Esterei bija jānokārto evaņģēlista eksāmens Latvijas evaņģēliski luteriskajā Baznīcā, jāsaņem Kapelānu dienesta virskapelāna piekrišanu, kā arī jānokārto NBS pārbaudījumi.

Estere uzsver, ka viņa Kapelānu dienestā neizjūt kādu īpašu attieksmi tāpēc, ka viņa ir sieviete. “Jūtos gaidīta un mīlēta jau kopš pirmās dienas gan no saviem kursa biedriem, ar kuriem kopā mācījāmies no septembra līdz decembrim, gan no kapelānu dienesta, gan arī no savas vienības Militārajā policijā”. Esteres aicinājums iesaistīties dažādos pasākumos izpaužas arī viņas jaunajā amatā – viņa kā kapelāne kopā ar savu vienību gatavojas peldēšanas sacensībām. Kā pati Estere komentē, “šis ir ļoti labs veids, kā iepazīt un saliedēties ar savu vienību, jo kapelāns ir tur, kur ir viņa vienība”. Noslēgumā, atbildot uz jautājumu, kā studijas Teoloģijas fakultātē ir palīdzējušas Esterei viņas jaunā amata pienākumu apgūšanā un izpildē, viņa atbild: “Studijas palīdz kapelānes amatā. Bez šādas akadēmiskas izglītības, kā arī personīgu zināšanu apguves, nebūtu iespējams tādu darbu darīt. Savā darbā saskaros arī ar tādiem jautājumiem, kā, piemēram, par dažādu reliģisko tradīciju atšķirībām un pastorālo aprūpi, kā arī daudziem citiem. Kapelānam ir ļoti svarīgi zināt šo dažādību un arī to, kas notiek citur pasaulē”.