Academic Centre
Galvenie pētījumi, ar ko Jānis Lūsis nodarbojās visu mūžu, bija par divpunktu mārītes (Adalia bipunctata) krāsām un zīmējuma daudzveidību, dažādu formu izplatību, kā arī pētījumi par savvaļas kalnu aitu arharu (Ovis ammon polii) krustošanu ar labākajām smalkvilnas aitām (merīnaitām).
J. Lūsis bija arī izcils pedagogs. Jau 1919. gadā viņš kļūst par vienas no pirmajām pasaulē – Ģenētikas katedras līdzstrādnieku Petrogradas universitātē, bet 1935. gadā – par Ļeņingradas universitātes profesoru.
Augstā zinātniskā līmenī prof. J. Lūsis lasīja lekcijas, vadīja studentu kursa un diplomdarbus, strādāja ar aspirantiem, brauca kopā ar studentiem praksēs un ekspedīcijās dabā gan Latvijā, gan arī Vidusāzijā. Šos braucienus vēl šodien atceras daudzi viņa audzēkņi - zoologi, ģenētiķi un arī citu specialitāšu biologi.
1948. gadā J. Lūsis atgriezās Latvijā un gadu vēlāk kļuva par Latvija Valsts universitātes profesoru. 1961. gadā izveidoja Latvijas Valsts universitātes Zooloģijas muzeju.
J.Lūša vārdā ir nosaukta veltņtārpu suga Philometroides lusiana un gamazīnērču suga Hypoastis lusisi.
Ielūgums uz lasījumiem, kā arī fotogrāfijas un citi materiāli, kas ir saistīti ar Jāņa Lūša dzīvi, atrodas LU Muzeja krājumā, atgādinot mums par svarīgu un būtisku Latvijas zinātnes ieguldījumu pasaules vēsturē.
Latvijas Universitātes Muzeja apmeklējumu lūdzu pieteikt rakstot: muzejs@lu.lv.
Derīga saite:
. Profesors Lūsis bija un arī paliek viens no nozīmīgākajiem 20. gadsimta zinātniekiem, kas atstājis savas pēdas Latvijas zinātnes vēsturē.){kind=link}