Academic Centre
Latvijas Entomoloģijas biedrība par 2019. gada kukaini šogad ir izvēlējusies malārijas odu. Latvijas Universitātes (LU) muzejs, atbalstot kolēģus, pasludinājis malārijas odu par februāra mēneša priekšmetu, piedāvājot apmeklētājiem un visiem interesentiem apskatīt senu vācu entomologa Benjamiņa Augusta Gimmerthala (Benjamin August Gimmerthal) kukaiņu kolekciju.
Odi eksistē jau aptuveni 30 miljonus gadu. Gadu gaitā tie ir uzlabojuši medību iemaņas un izmanto ķīmiskus, vizuālus un termiskus sensorus, lai vieglāk spētu atrast savu upuri. Ķīmiskais sensors ļauj konstatēt oglekļa dioksīdu un pienskābi. Vizuālie sensori nav tik attīstīti, tomēr odi spēj saredzēt cilvēka pārvietošanos, ja tiek nēsāts apģērbs, kas kontrastē ar attiecīgo fonu. Tie izmanto siltuma sensorus, lai atrastu zīdītājus un putnus, kas atrodas pietiekami tuvu.
Ir aptuveni 2700 odu sugu, no kurām lielākā daļa pieder pie 3 galvenajām ģintīm: aedes (olas tiek atliktas uzplūdumos), anopheles (olas tiek atliktas saldūdenī) un culex (olas tiek atliktas stāvošā ūdenī).
Odu mātīte iedēj 200 – 300 sīksīciņu oliņu stāvošā ūdenī, kur tās brīvi peld pa ūdens virsmu, pēc divām nedēļām no oliņām izšķiļas odu kāpuri. Pirmajā attīstības stadijā ods ir ļoti kustīgs un elpo ar asti – nelielu caurulīti ķermeņa pakaļgalā, ko izbāž no ūdens, lai ievilktu gaisu. Pēc divām trim nedēļām ods no aktīvas peldēšanas pāriet uz dreifēšanu, noguļas paralēli ūdens virsmai un pārvēršas par kūniņu. Pēc kāda laika ods izlaužas no apvalka, kas tam kalpos par mazu laiviņu, kurā balansēt līdz brīdim, kad būs apžuvis. Ja ods nenoturēsies, tas sāniski iekritīs ūdenī un noslīks vidē, kurā līdz tam bija juties labi. Pēc pārošanās tēviņi mirst dažu dienu laikā, savukārt mātītes nodzīvo rudeni un ziemu. Pirms aukstuma iestāšanās mātītes slēpjas spraugās un līdz pat pavasarim iekrīt anabiozē. Tas nenozīmē miegu, bet gan pilnīgi nejūtību, visi dzīvības procesi ir tik nemanāmi, ka var teikt – tie ir apstājušies. Pavasarī mātītes mostas un steidzas iesūkt asinis. Te nu oda dzīves cikls beidzas un sākas jaunās paaudzes attīstība.
Odu pētnieks, LU vadošais pētnieks Voldemārs Spuņģis, kurš ir iniciējis ideju padarīt malārijas odu par gada kukaini, labprāt piekrita atbildēt uz raksta autora jautājumiem.
E.Čudars: Kāpēc tieši malārijas ods? Es domāju, ka mūsu lasītājiem arī gribētos uzzināt, kāpēc par gada kukaini tika izvēlēts ods, nevis, teiksim, bite vai skudra?
V.Sprunģis: „Kukaiņi, kurus Jūs tikko nosaucāt, arī bija starp kandidātiem uz gada kukaini, bet malārijas ods ir izvēlēts, lai, pirmkārt, parādītu, ka odi ir ļoti daudzpusīgi, jo arī malārijas odiem ir ne tikai tā saucamā melnā puse, bet tiem ir arī svarīga loma dabā, piemēram, ar viņa kāpuriem barojas zivis. Otrkārt – mainās klimats, un līdz ar to ir iespējams, ka ar laiku Latvijas teritorijā ienāks jauna odu suga. Nākamgad ir plānots fundamentāls pētījums tieši par šo tēmu, par dzēlējodiem, jaunām sugām un slimībām, kurus odi var pārnēsāt. Mums Latvijā ir 30 odu sugas, mēs atrodamies riska zonā, un tieši šī iemesla dēļ, BIOR notiek nepārtraukts odu populāciju monitorings, lai mēs varētu operatīvi atbildēt, ja radīsies bīstama situācija.“
E.Č.: Izklausās patiešām nopietni, bet ir prieks uzzināt, ka zinātnieki tur roku uz pulsa šajā jautājumā. Mēs zinām, ka daži dzīvnieki un arī kukaiņi ziemo. Interesanti, kā ir ar odiem?
V.S.: „Odi arī ziemo, bet tikai mātītes, jo visi tēviņi iet bojā uzreiz pēc pārošanās. Savu funkciju izpildījuši un populācijas izdzīvošanai vairs nav vajadzīgi. Šeit var novilkt paralēli ar lašiem, kuri arī mirst pēc nārsta. Dažas odu sugas ziemo aizliegtās tumšās vietās, piemēram, alās vai pagrabos. Ir arī tāda suga, kura ieguva savu nosaukumu pateicoties tieši šim faktam - pagraba ods. Pārējās sugas ziemo olas veidā.“
E.Č.: Kādi gudrinieki! Pa ziemu guļ mūsos pagrabos, bet kā nāk pavasaris, tad kož mūs!
V.S.: „Ar košanu arī nav tik vienkārši, kā var likties. Kož tikai mātītes, jo viņām ir nepieciešams proteīns, lai “izbarotu” savus bērnus. Tēviņi, savukārt, tikai sūc nektāru, kas ir bagāts ar cukuru, bet gandrīz nesatur proteīnus.“
E.Č.: Patiešām nav tik vienkārši. Profesor, Jūs droši vien kā entomologs bieži gājāt pārgājienos un ekspedīcijās. Varbūt varat ieteikt, kā labāk aizsargāt sevi no odiem?
V.S.: „Godīgi sakot, man ir grūti pateikt kaut ko par šo tēmu, jo neesmu nekad lietojis repelentus. Izskatās, ka man pret viņiem ir dabiska imunitāte (smejas).“
E.Č.: Tas bija interesanti. Paldies Jums par to, ka atradāt laiku sarunai!
Par odiem un citiem kukaiņiem vairāk Latvijas Universitātes Muzejā, kontaktpersona: krājuma glabātājs Edgars Čudars (edgars.cudars@lu.lv)
5 fakti par odiem:
- Mosquito – spāniski “maza muša”.
- Odus piesaista siltums, gaisma, sviedri, ķermeņa smarža, pienskābe un oglekļa dioksīds.
- Odu kodumus apstrādā ar ziepēm un ūdeni. Nedrīkst kasīt koduma vietu, ieteicams lietot pretniezes zāles.
- Ir daudz slimību, kuras pārnēsā odi, piemēram:
- malārija,
- dzeltenais drudzis,
- encefalīts,
- Denges drudzis.
5. Ir trīs pamatlikumi, kā sevi aizsargāt:
- izmantojiet apģērbu, kas apklāj lielāko daļu ķermeņa;
- izmantojiet odu repelentu, kas satur NN-dietil-meta-toluamīdu (DEET);
- izvairieties no stāvoša ūdens savā teritorijā vai introducējiet tajā zivis.
Noderīga saite:
Latvijas Entomoloģijas biedrība
Izmantotie avoti:
