Academic Centre
Fosforcentie stroncija alumināta materiāli, kas, uzņemot saules enerģiju un tumsā to atdodot, spīd, zināmi jau kopš 90. gadu vidus, taču metode, ar kuru iegūti šie materiāli, nav dabai draudzīga. “Šos materiālus sintezē cietvielu reakcijās, augstās temperatūrās, krāsnīs un reducējošās atmosfērās, kas ir energo neefektīvi, jo vairākas stundas jākarsē līdz 1400 grādiem un jādzesē,” skaidro Optisko materiālu laboratorijas vadītājs Krišjānis Šmits.
Cietvielu fizikas institūta pētnieki radījuši jaunu, daudz efektīvāku un dabai draudzīgu metodi ilgi spīdošu materiālu iegūšanai. Pasaulē šādu metodi līdz šim neviens nebija izmantojis.
“Mēs šos pašus materiālus tieši uz metāla virsmas veidojam, oksidējot metālu plazmas elektroķimiskās oksidācijas procesā, kur elektrolītam ir speciāls sastāvs. Šādā veidā iegūstam ilgi spīdošos fosforiscentos pārklājumus. Tas notiek daudz īsākā laikā, nav vajadzīga ilgā karsēšana, bet reducējošā atmosfēra tiek nodrošināta ar elektrolīta sastāvu,” uzsver K. Šmits.
LU pētnieku gadījumā materiāls veidojas elektrības izlādē caur pārklājumu, mazliet citos sintēzes principos, bet rezultāts ir līdzīgs. Šāds pārklājums var spīdēt no dažām līdz pat 24 stundām. Tādu pārklājumu varētu izmantot avārijas zīmēs, kas tumšos gaiteņos izgaismotu izejas zīmes, evakuācijas kāpnēs, kā arī ceļa zīmēs.
LU CFI Optisko materiālu laboratorija šādu materiālu optisko pielietojumu jomā ir vadošā pasaulē un citas laboratorijas pasaulē jau ir ieinteresētas veidot sadarbību.
Pētījums īstenots ERAF projekta Nr. 1.1.1.1/16/A/182 "Fosforiscējoša pārklājuma iegūšana plazmas elektrolītiskajā oksidācijas procesā" ietvaros.
 tumsā – šo atklājumu Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem zinātnes sasniegumiem 2018. gadā.){kind=link}