Latvijas formula 2050: Sabiedrība jāiesaista Latvijas mērķu formalizēšanā un īstenošanā

“Mēs gribam panākt, lai sabiedrība kopumā iesaistītos plānu, mērķu formalizēšanā (..) , lai dotu virzienus un plāna formulētāji saprastu, kas mums kā Latvijas sabiedrībai ir svarīgi, kādu mēs gribam redzēt savu valsti nākotnē,” uzsvēra M. Auziņš. Viņaprāt, Nacionālajam attīstības plānam (NAP) jābūt sabiedrībai saprotamam, īsi formulētam, ar skaidru vīziju par savu valsti. Piemēram, Igaunijas mērķis ir digitāli pārvaldīta sabiedrība. Pašlaik Latvija sev par mērķi ir izvirzījusi labklājības pieaugumu, taču M. Auziņš uzskata, ka par to domā visas valstis un šāds mērķis Latviju neizceļ starp citām valstīm, tāpēc vairāk ir jādomā par cilvēkiem, izglītību un investīcijām. “Jābūt plānam, kas spēj izglītības sistēmu padarīt daudz efektīvāku un konkurētspējīgāku. Caur izglītību mēs nonākam pie zinātnes un pētniecības, jo labā sabiedrības attiecību modelī pētniecība pamatā notiek augstskolā. Ja gribam, lai būtu efektīvāka pētniecība, mums pavisam noteikti jāmaina pētniecības pārvaldības modelis. Caur pētniecību mēs nonākam pie inovācijām un  tālāk pie ražošanas, tautsaimniecības un produktivitātes. Lai mehānisma ķēdīte darbotos, mums jāsāk ar cilvēku un ar viņa izglītošanu,” pārliecināts profesors. Diskusijā ar esošā NAP rezultātiem iepazīstināja Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. No trim stratēģiskajiem mērķiem Latvija ir sasniegusi divus – ekonomisko izaugsmi un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu –, taču paredzams, ka demogrāfiskais mērķis netiks izpildīts, jo Latvijai 2020. gadā sasniegt nulles dabisko pieaugumu būs ļoti grūti, skaidroja P. Vilks. Viņš iepazīstināja ar NAP 2027. gada konceptu, kura mērķis ir stabila izaugsme un dzīves kvalitātes pieaugums ikvienam iedzīvotājam, savukārt prioritātes būs tautas ataudze un dzīvildze, zināšanas un prasmes, materiālā labklājība, dzīves vide, kultūra, sports, atpūta un valstiskuma pilsoniskā apziņa. LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns profesors Gundars Bērziņš vērtējot NAP, skaidroja, ka viens uzdevums ir radīt labu plānu, taču svarīgāk ir izveidot pareizo mehānismu un struktūru, strādāt maksimāli racionāli un īstenot tās lietas, kas sniegtu lielāko efektu. Savukārt LMT prezidents Juris Binde izvirzīja trīs Latvijas ilgtspējas dimensijas, kuras ietērpa Annas Brigaderes vārdos – “Dievs. Daba. Darbs” jeb izglītība un kultūra, cilvēks un vide, tehnoloģijas un inovācijas. Viņaprāt, jādomā par paradigmas maiņām izglītībā, par cilvēka kapitālu, viņu reproduktīvo spēju tiekties uz nākotnes attīstību un jāattīsta tehnoloģijas un inovācijas. “Darbs ir daudz efektīvāks, ja cilvēks saprot sava darba jēgu,” norādīja J. Binde. Rīgas Tehniskās universitātes zinātņu prorektors Tālis Juhna savā prezentācija akcentēja, ka tieši izglītība un zinātne ir tas motors, kas veicina inovācijas un inovatīvu uzņēmēju attīstību. Viņaprāt, ekonomiku visveiksmīgāk varēs attīstīt tikai tad, ja tiks ieguldīts izglītībā un zinātnē. Savukārt Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks uzskata, ka NAP jābūt pietiekami ambiciozam, tad Latvija varētu izvirzīties starp sava reģiona līderiem. “Ja mēs gribam būt globāli veiksmīgi, tad mums jāsaprot, ka mums pašiem jābūt globāliem, vajag globālas prasmes, globālas zināšanas, un tās mēs nevaram attīstīt slēgtā vidē. Izglītības videi jātop krietni plašākai, starptautiskākai, globālākai nekā tā ir pašlaik,” akcentēja M. Kazāks. Diskusija “Šīsdienas izvēles nākotnes mērķu sasniegšanā: NAP kā pilsoniskās līdzdalības un ilgtspējas stratēģija” notika 7. decembrī Latvijas Universitātes un Microsoft inovāciju centrā.