Vieta pie galda. Ielūdz Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss

Mums visapkārt ir stāsti, par kuriem ne vienmēr zinām. Kas tas par kungu, kas aicina uz izstādi savos apartamentos? Intriga ne pa jokam! 19. gadsimta nogalē šajā namā tā bija ierasta parādība – te allaž pulcējās mākslinieki un namatēvs atvēlēja telpas izstādēm dažādu mākslas žanru pārstāvjiem. Tiem, kuriem nav bijis tas gods iepazīties ar vīru, kas labestīgām acīm noraugās no Turku zālē izvietotā portreta, varam atgādināt, ka 1890. gada 19. jūnijā Ludvigs Vilhelms Kerkoviuss vienbalsīgi tika ievēlēts par pirmo Rīgas pilsētas galvu. Viņš bija arī Lielās ģildes tirgotāju vecākais un kopš 1893. gada Rīgas Latviešu biedrības goda biedrs. Šķiet savu misiju L.V.Kerkoviuss pildījis godam, ja, reiz būdams ciešā kontaktā ar mākslas pasaules pārstāvjiem, realizējis ideju Rīgā uzbūvēt mākslas muzeju, par kura esību Valdemāra ielā esam pateicīgi vēl šobaltdien. Ne velti 1901.gadā viņam piešķīra arī Rīgas goda pilsoņa titulu. Nama saimnieku iepazinuši un viņa siltā acu skatiena iedvesmoti Kalpaka bulvārī 4. namā “vāpieši” rīko jau 4. izstādi. Kā zināms – svētki parasti sākas pie galda. Arī šoruden, kad Latvijas valstij aprit 100., Latvijas Universitātei 99., bet LU Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātei 35. gadskārta. Trejas jubilejas esam nolēmuši svinēt pie 5 metru garā svētku galda, kur skatītājiem tiks piedāvāta neparasta un bagātīga vizuālā degustācija. Visi TLMS „Vāpe” dalībnieki pulcēsies vienkopus un, kā tas dižos godos pieklājas, arī namatēvam Ludvigam Vilhelmam Kerkoviusam un viņa kundzei Matildei Kerkoviusai paredzētas vietas pie svinību galda. Ar pietāti un smalkjūtīgu pieskārienu mālam par to parūpējušies Tatjana Zīle un Jānis Rožlapa. Gatavojoties izstādei, kā radošā darba iedvesmas avotu izvēlējāmies lepno Kurzemi – tās floru, faunu un tautas tērpos raksturīgo. Prāti bija jāliek kopā, galvas jāpalauza, kā ieceri izteikt vizuāli plastiskajā materiālā – Latvijas mālā. Zilā jūra, noslēpumainās papardes zaļajos mežos, vārtu sargs pīlādzis, krupītis pļavas rasā, jēri ganībās un arī mežmalas ezis rosinājuši meklēt nebijušus risinājumus svētku galda atribūtikai gan Raitim Bobrovam un Kristīnei Braunai, Inetai Meikulānei un Andai Lasei, Kristiānai Sproģei un Sanitai Bērzkalnei-Čeverei u.c. Kurzemes tautastērpu – tekstīliju un aksesuāru iespaidā neordinārus risinājumus meklējuši pārējie studijas dalībnieki. Jānis Rožlapa ierosmi saviem Derību traukiem (jeb fondī komplektam) radis Kurzemes derību saktas motīvos. Rutas Lodiņas Mednieku komplekta pirmsākumi meklējami sleņģenes ornamentālajā dekorā, Tatjana Zīle sievišķīgi un rotaļīgi pieskārusies Dienvidkurzemes krekla sakrokotajai piedurknei. Tā izveidojusies grupa „Saviļņojošai maltītei Dienvidkurzemē”. Bet Līvu Prekeli, Noru Ķibildu-Kinnu un Lauru Šironovu uzrunājuši villaiņu, brunču krāsu salikumi un kreklu izšuvuma raksti. Savukārt Kārlis Ziediņš kā vienmēr meistarīgi demonstrē keramikas un koka māksliniecisko dialogu, veidojot komplektu „Novakares tējai” gan arī svētku galda centrālo asi – „karuseli svētku maltītei”. Izstāde noteikti rosinās siltu un pozitīvu svētku gaisotni, tāpēc esiet laipni aicināti ekskluzīvā klātienē kopā ar Rīgas pirmo „galvu” godam atzīmēt Latvijas simtgadi kā arī LU 99. un LU PPMF 35. jubileju. Izstādes iedvesmotāja studijas vadītāja māksliniece Helga Ingeborga Melnbārde.