LU līdzdarbojas studiju kursu par aprites ekonomiku un resursu efektīvu izmantošanu izstrādē

Baltijas jūras reģiona valstīs ir augsta nepieciešamība attīstīt aprites ekonomiku. Tā ir salīdzinoši jauna, bet ļoti sarežģīta problēma. Vairākas Baltijas jūras reģiona valstis ir ieguvušas ievērojamu pieredzi ilgtspējīgu enerģētikas risinājumu un videi draudzīgu tehnoloģiju izstrādē dažādās jomās, taču joprojām pastāv lielas atšķirības starp sociālekonomisko attīstību un ilgtspējīgas prakses īstenošanu.  Sadarbojoties Lahti Lietišķo zinātņu universitātei (Lahti University of Applied Sciences, Somija), Jēvles Universitātei (University of Gävle, Zviedrija), Sanktpēterburgas Informācijas tehnoloģijas, mehānikas un optikas valsts universitātei (ITMO) un LU, šī problēma tiek risināta. Pirmkārt, tiks izstrādāts mācību saturs, ko varēs izmantot augstākajā izglītībā. Otrkārt, tiks izveidota platforma, kur materiāli tiks publicēti un būs studentiem pieejami. Treškārt, tiks īstenota inovatīva sadarbība starp uzņēmumiem un augstskolām, studentiem arī nodrošinot iespējas iepazīties ar darba iespējām. Visas šīs darbības radīs studentiem un uzņēmumiem visaptverošu priekšstatu par resursu efektivitāti un aprites ekonomiku.  Darbs ar resursu efektivitāti un aprites ekonomiku, kas ir tematiski samērā jauni un sarežģīti jautājumi, prasa ātru informācijas sniegšanu tiem dalībniekiem, kuri var procesus ietekmēt – tie ir uzņēmumi, nākotnes darba ņēmēji (studenti) un pasniedzēji, kuri jaunos darba ņēmējus apmāca. Ļoti svarīgi, ka šādā projektā norit starptautiska sadarbība. Tas nodrošina visaptverošu perspektīvu un pieredzes apmaiņu, turklāt veicina uzņēmumu izpratni par resursu efektivitāti.  

Projektā iesaistītie viesojas Latvijas uzņēmumos ar ilgtspējīgu vīziju

Projektā iesaistītās puses Latvijā piedalījās gan vērtīgās lekcijās, gan apmeklēja dažādus uzņēmumus, piemēram, uzņēmuma “Fortum” biomasas koģenerācijas staciju Jelgavā. Tā ir pirmā lielas jaudas koģenerācijas stacija, kurā kā kurināmo izmanto vietējo atjaunojamo energoresursu - šķeldu, tādā veidā samazinot atkarību no fosilajiem enerģijas avotiem un padarot siltumenerģijas ražošanas procesu videi draudzīgu. Pēc koģenerācijas stacijas darbības uzsākšanas, CO2 izmešu daudzums no enerģijas ražošanas pilsētā samazinājies par 70%, tādējādi izpildot Jelgavas kā «Pilsētas Mēru Pakta» dalībnieces uzdevumus - par 20% samazināt CO2 emisijas, par 20% paaugstināt energoefektivitāti un par 20% paaugstināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu enerģijas ražošanā. Uzņēmuma klienti ir Jelgavas pilsētas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri izmanto centralizētās siltumapgādes pakalpojumu mājokļu, biroju, komerciālo un industriālo telpu apsildīšanai un apgādei ar karsto ūdeni. Koģenerācijas stacijā saražotā elektroenerģija tiek pārdota vairumtirdzniecībā brīvā tirgū - uzņēmuma sadarbības partneru vidū ir arī Latvijas lielākie elektroenerģijas tirgotāji. Projekta dalībnieki apmeklēja arī vienu no 21 uzņēmuma Ziemeļavidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācijai piederošajiem eko laukumiem - poligonu "Daibe". Šis poligons ir Ziemeļvidzemes reģiona sadzīves atkritumu apstrādes un uz glabāšanas vieta,  kurā notiek atkritumu apstrāde un kontrolēta apglabāšana atbilstoši Eiropas Savienības un Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Līdz ar atkritumu šķirošanas ieviešanu un pārstrādi, atkritumu krātuvē nonāk mazāks atkritumu apjoms. Dalībnieki arī apmeklēja blakus esošo dabas un tehnoloģiju parku "Urda", kas dažu soļu attālumā no atkritumu noglabāšanas un šķirošanas laukuma piedāvā izglītības iespējas par vidi Ziemeļvidzemes iedzīvotājiem. Tāpat studenti iepazinās arī Baltijā lielāko vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupu “Eco Baltia grupa” un tās uzņēmumu - AS “PET Baltija”, AS “Latvijas Zaļais punkts” un SIA “Nordic Plast” - darbību. Vizīte notika “Eco Baltia grupas” PET pudeļu pārstrādes rūpnīcā AS “PET Baltija”, kur projekta dalībnieki apskatīja PET pudeļu pārstrādes procesu, kā arī diskutēja par atkritumu šķirošanas un otrreizējo izejvielu pārstrādes nozares attīstību Latvijā un Eiropā.  Arī “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks Aigars Ruņģis atzīmēja, ka uzņēmums aktīvi domā, kā samazināt ietekmi uz vidi. Tostarp “Valmiermuižas alus” tiek pildīts stikla pudelēs, kuras var atkārtoti izmantot, savukārt lejamo alu “Valmiermuižas alus” tirgotavās var iegādāties stikla krūkās, kuras var pildīt atkārtoti. Tirgotavās izmanto papīra maisiņus, bet alus virtuvē ēdiena atlikumus kompostē, savukārt alus brūvēšanā radušos blakusproduktus - drabiņas - nodod zemniekiem. Līdz šī gada beigām alus darītava izbūvēs vēl jaudīgāku notekūdeņu sistēmu. Alus darītavas mērķis nākamajos gados ir stratēģijas pamatā likt ilgtspējīgu domāšanu, un katrs uzņēmums var sākt ar mazām lietām, iedrošina “Valmiermuižas alus” darītavas saimnieks.   

Jauna pieredze un iespēja iepazīt Latviju

Projektā iegūtās zināšanas novērtēja arī studenti. “Tā ir lieliska iespēja studentiem un mācībspēkiem no dažādām sfērām, valstīm un universitātēm veidot kopīgu sadarbību vides jautājumu risināšanā. Dalībnieku dažādība ļāva paraudzīties uz problēmām no vairākiem skatu punktiem. Pārtikas ražošana un ar to saistītie jautājumi tiek risināti gan no dažādo valstu pieredzes, gan no profesionālā viedokļa. Sadarbība starp Latviju, Somiju, Zviedriju un Krieviju ir labs piemērs, kā kopīgi risināt jautājumus, kas ir raksturīgi šim reģionam. Ceru, ka šis ir sākums produktīvai sadarbībai arī nākotnē,” atzina LU studenti. Savukārt ārzemju studenti novērtēja iespēju apceļot un iepazīt Latviju. “Mēs iepazinām Latvijas dabu, kultūru un aprites ekonomiku, kā arī paraudzījāmies uz Latvijas attīstību un vēsturi dziļākā perspektīvā. Uzņēmumu apmeklējumi sniedza zināšanas par vietējo ekonomiku un deva ieskatu, kādas ir galvenās atšķirības šajā jomā Somijā un Latvijā. Tikšanās un saziņa ar cilvēkiem no dažādām valstīm nodrošināja labu mācību pieredzi katram no mums," pauda Lahti Lietišķo zinātņu universitātes pārstāvji. Projekts tiek īstenots, sadarbojoties LU, Lahti Lietišķo zinātņu universitātei, Jēvles Universitātei, Sanktpēterburgas Informācijas tehnoloģijas, mehānikas un optikas valsts universitātei. ITMO šajā projektā ir integrēts caur Zviedru Institūta finansējumu (Crea-RE-RU). Crea-RE projekts ir divarpus gadu ilgs, ko finansē Interreg Central Baltic programma. Plašāka informācija par projektu pieejama šeit.