Academic Centre
Temats
„Riharda Vāgnera operu režija 21. gadsimtā: cikla “Nībelunga gredzens” Rīgas iestudējumi un to kontekstualizācija”
Recenzenti:
Dr. art. Guna Zeltiņa
Dr. art. Rūta Muktupāvela
Dr.art. Jānis Kudiņš
Promocijas darbā pētīta operu laikmetīgā režija un tās aktuālā problemātika, īpašu uzmanību pievēršot Riharda Vāgnera operu postmodernajai režijai 21. gadsimtā, analizējot Latvijas Nacionālajā operā iestudēto Vāgnera tetraloģiju „Nībelunga gredzens” (2006–2013). Pētījumā izmantots plašāks teorētiski metodoloģiskais ietvars operas režijas pētniecībā un kritikā nekā līdz šim, skaidrojot dažādus mākslasdarba un māksliniecisko procesu aspektus un kontekstus hermeneitiski. Pamatojoties uz “totālā mākslas darba” (Gesamtkuntswerk) principu, operas iestudējums aplūkots kā teksts plašā nozīmē, iezīmējot galvenās operas režijas pētniecības problēmas mūsdienās. Tāpat darbā rodams ieskats “Gredzena” cikla specifikā un tapšanas vēsturē, kā arī aplūkota tā iestudēšanas vēsture Rīgā. Kombinējot hermeneitisko un semiotisko metodi, promocijas darbā pētītas “Gredzena” cikla 21. gadsimta Rīgas iestudējumu režijas stratēģijas, ko veidojuši režisori Stefans Herheims un Viesturs Kairišs. Galvenā pētījuma atziņa: Vāgnera operu laikmetīgās režijas stratēģiju pamatā ir galvenokārt pirmavota rekontekstualizācija, postmodernā estētika un teātra semiotiķa Patrisa Pavī formulētā “projicējošā” jeb diskursīvā interpretācijas metode, kura paredz, ka režisors iestudējuma tekstā projicē savu laikmetu un tā aktuālo problemātiku, veidojot par to autorkomentāru. Konstatēti arī vairāki jaunievedumi Vāgnera operu režijā, ieskicēti recepcijas aspekti un analizēta “Gredzena” cikla 21. gs. Rīgas iestudējumu kultūrvēsturiskā nozīme. Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
„Riharda Vāgnera operu režija 21. gadsimtā: cikla “Nībelunga gredzens” Rīgas iestudējumi un to kontekstualizācija”
Recenzenti:
Dr. art. Guna Zeltiņa
Dr. art. Rūta Muktupāvela
Dr.art. Jānis Kudiņš
Promocijas darbā pētīta operu laikmetīgā režija un tās aktuālā problemātika, īpašu uzmanību pievēršot Riharda Vāgnera operu postmodernajai režijai 21. gadsimtā, analizējot Latvijas Nacionālajā operā iestudēto Vāgnera tetraloģiju „Nībelunga gredzens” (2006–2013). Pētījumā izmantots plašāks teorētiski metodoloģiskais ietvars operas režijas pētniecībā un kritikā nekā līdz šim, skaidrojot dažādus mākslasdarba un māksliniecisko procesu aspektus un kontekstus hermeneitiski. Pamatojoties uz “totālā mākslas darba” (Gesamtkuntswerk) principu, operas iestudējums aplūkots kā teksts plašā nozīmē, iezīmējot galvenās operas režijas pētniecības problēmas mūsdienās. Tāpat darbā rodams ieskats “Gredzena” cikla specifikā un tapšanas vēsturē, kā arī aplūkota tā iestudēšanas vēsture Rīgā. Kombinējot hermeneitisko un semiotisko metodi, promocijas darbā pētītas “Gredzena” cikla 21. gadsimta Rīgas iestudējumu režijas stratēģijas, ko veidojuši režisori Stefans Herheims un Viesturs Kairišs. Galvenā pētījuma atziņa: Vāgnera operu laikmetīgās režijas stratēģiju pamatā ir galvenokārt pirmavota rekontekstualizācija, postmodernā estētika un teātra semiotiķa Patrisa Pavī formulētā “projicējošā” jeb diskursīvā interpretācijas metode, kura paredz, ka režisors iestudējuma tekstā projicē savu laikmetu un tā aktuālo problemātiku, veidojot par to autorkomentāru. Konstatēti arī vairāki jaunievedumi Vāgnera operu režijā, ieskicēti recepcijas aspekti un analizēta “Gredzena” cikla 21. gs. Rīgas iestudējumu kultūrvēsturiskā nozīme. Ar promocijas darbu var iepazīties LU Daudznozaru bibliotēkā un LU Humanitāro zinātņu fakultātes 304. telpā.
 402. auditorijā notiks LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde, kurā disertāciju mākslas doktora grāda iegūšanai aizstāvēs Lauma Mellēna-Bartkeviča.
){kind=link}