Klajā nākusi grāmata “Latvijas mediju vides daudzveidība”

Pētījumā “Latvijas mediju vides daudzveidība”, kas īstenots 2017. gada otrajā pusē un 2018. gada sākumā, iztirzāta Latvijas plašsaziņas līdzekļu ārējā un iekšējā daudzveidība un tās konteksti. Tā pamatā ir mediju pētnieces Helles Sjovāgas (Helle Sjøvaag) izstrādātā masu mediju daudzveidības koncepcija, kas piedāvā tās indikatorus vērtēt piecos kontekstos: strukturālajā, organizatoriskajā, radīšanas/ražošanas, produkcijas un recepcijas kontekstā jeb mediju ekspozīcijā. „Daudzveidība ir viens no svarīgākajiem demokrātijas jēdzieniem. Gan viedokļu daudzveidība, gan daudzveidība mediju vidē ikvienam sabiedrības loceklim rada iespēju iegūt informāciju un pašam to salīdzināt, kritiski izvērtēt, veidojot savas zināšanas un priekšstatu par vērtībām, situāciju Latvijā un dzīvi kopumā. Tādēļ Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020. gadam īstenošanas plāna pirmais rīcības virziens ir vērsts tieši uz mediju daudzveidības uzturēšanu, tostarp īstenojot mediju atbalsta programmas sabiedriski nozīmīga un kvalitatīva satura veidošanai. Man ir gandarījums par sadarbību ar Latvijas Universitāti, jo šis apjomīgais akadēmiskais pētījums ir vēsturē paliekošs darbs. Novembrī, kad svinēsim Latvijas valsts simto jubileju, tiks atvērta arī Latvijas Nacionālā enciklopēdija. Šis pētījums ir sava veida enciklopēdija par mediju vidi Latvijā. Pētnieku sniegtais skatījums uz mediju nozari sniedz arī ideju pienesumu mediju politikas veidotājiem un mediju profesionāļiem, plānojot nākotni mūsdienu izaicinošā un mainīgā informatīvajā vidē,” akcentē kultūras ministre Dace Melbārde. Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidība” pirmajā un trešajā daļā aplūkoti Latvijas mediju daudzveidības ārējie faktori – strukturālais konteksts, recepcijas/ekspozīcijas problemātika. Savukārt otrajā daļā, kuru veido vairākas nodaļas, iztirzāta Latvijas mediju iekšējā daudzveidība. Pirmā nodaļa veltīta plašsaziņas līdzekļu īpašnieku un darbinieku raksturojumam. Otrajā nodaļā apkopota informācija par galvenajiem mediju formātiem, trešajā aplūkota daļa no nozīmīgākajiem Latvijas mediju žanriem. Plašsaziņas līdzekļu mediju ziņu ģeogrāfija analizēta ceturtajā nodaļā. Piektajā nodaļā iztirzāti mediju vēstījumu informācijas avoti. Sestā nodaļā veltīta mediju reprezentācijas daudzveidībai, analizējot vairāku šobrīd Latvijas politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē nozīmīgu tēmu reprezentāciju galvenajos plašsaziņas līdzekļos. Katrs kopmonogrāfijā iekļautais tematiskais raksts noslēdzas ar konkrētā mediju daudzveidības aspekta stipro un vājo pušu izvērtējumu un rekomendācijām. Pētījums un grāmata “Latvijas mediju vides daudzveidība” ir Latvijas Universitātes un Latvijas Republikas Kultūras ministrijas efektīvas sadarbības projekta rezultāts. Pētījumu īstenoja Dr. sc. comm. Laura Ardava-Āboliņa, Dr. sc. comm. Didzis Bērziņš, Dr. philol. Viktors Freibergs, Dr. phil. Skaidrīte Lasmane, Dr. art. Zane Radzobe, Dr. hist. Ojārs Skudra, Dr. sc. comm. Marita Zitmane, Mg. sc. soc. Sanita Burķīte, Mg. sc. soc. Kārlis Dagilis, Mg. sc. soc. Vita Dreijere, Mg. sc. soc. Elīna Gulbe, Mg. sc. soc. Ilze Šulmane, Mg. sc. soc. Rolands Tjarve, Mg. sc. soc. Laura Uzule, Mg. sc. soc. Raivis Vilūns. Projekta vadītāja un kolektīvās monogrāfijas zinātniskā redaktore – Dr. hist. Vita Zelče. Grāmatas “Latvijas mediju vides daudzveidības” dizainu veidojusi māksliniece Laura Veļa. Pētījuma rezultāti izmantojami gan Latvijas mediju politikas turpmākās stratēģijas un prakses izstrādē, gan studiju procesā, gan iegūstot un/vai papildinot zināšanas par plašsaziņas līdzekļiem.