Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro zinātņu fakultātē (HZF) aprīlī noslēdzās darbs pie diviem apjomīgiem pētījumiem – Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Dzimumsocialitāte, kultūra un vara: diversitātes un mijattiecības Latvijā un Norvēģijā (Gender, Culture and Power: Diversity and Interaction in Latvia and Norway) un „Mobilitāte valodas, kultūras un dzimumsocialitātes studijās” (Mobility in Language, Culture and Gender Studies). Projektu vadītāja profesore Ausma Cimdiņa, iedvesmojusies no Aspazijas un guvusi pozitīvu pieredzi no Norvēģijas dzimumsocialitātes pētījumu centra, atzīst, ka dzimumsocialitātes pētniecība ir vairāk jāintegrē studiju saturā un sabiedrībai vairāk jādomā par šo tēmu.
Projekta „Dzimumsocialitāte, kultūra un vara: diversitātes un mijattiecības Latvijā un Norvēģijā” pirmsākumi meklējami pirms trīs gadiem, kad Norvēģijas finanšu instruments izsludināja konkursu pētniecības un stipendijas aktivitātēs. Lai arī projekta rakstīšana ir ļoti laikietilpīga, kam, kā norāda A. Cimdiņa, vajadzīgs intelektuālais vilcējspēks un daudz organizatoriskā darba, LU HZF pieteicās pētījumam un šogad aprīlī to veiksmīgi pabeidza. LU HZF izstrādātajā projektā iesaistījās ne tikai Norvēģijas partneri, bet arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija.
Viena no pētījuma prioritātēm ir dzimumsocialitātes jautājumi (angl.
gender issues), proti, dzimumu socioloģijas aspekti, sociāli konstruēto priekštatu par dzimumu lomām un funkcijām kritiska analīze. Pērn LU Sociālo zinātņu fakultāte kopā ar Labklājības ministriju un vēlāk arī Zinātņu akadēmija rīkoja akadēmiskas diskusijas, piesaistot dažādu nozaru speciālistus, kurās
zinātnieki diskutēja par anglicisma gender optimālāko atveidi latviešu valodā, un viens no lietošanas praksē nostiprinātiem tulkojumiem ir dzimumsocialitāte.
Iedvesmo Aspazija
A. Cimdiņas galvenā izpētes joma ir literatūra kā kultūras vēstures sastāvdaļa, tāpēc pētījums balstās uz latviešu rakstnieču un dramaturģu darbību. Pētnieki pētīja vairāku rakstnieču, tostarp Annas Brigaderes, Ivandes Kaijas, Vizmas Belševicas, Regīnas Ezeras, Montas Kromas u.c. darbus, taču uzmanības centrā bija Aspazija un viņas daiļrade – pirmā nozīmīgākā luga „Zaudētas tiesības”, kā arī citas sociālā protesta drāmas.
„Pētījām Aspaziju kā Satversmes sapulces dalībnieci un vienu no Latvijas Satversmes mātēm.
Parasti metaforiskā griezumā mēdz runāt par Latvijas Satversmes tēviem, bet īstenībā būtu jārunā arī par Latvijas Satversmes mātēm,” uzsver A. Cimdiņa.
Projektu izstrādi un pētniecību iedvesmoja arī Aspazijas 150 gadu jubileja. Zīmīgi, ka Aspaziju ietekmējuši Norvēģijas dižgara Henrika Ibsena darbi, un Ibsens ir viens no feminisma un dzimsocialitātes studiju izpētes objektiem pasaulē.
Norvēģijas finanšu instrumenta projekta apkopotie pētījumi publicēti kolektīvajā monogrāfijā „Aspazija un mūsdienas”, kā arī uz šo pētījumu pamata izveidots Aspazijas kopoto rakstu 1. sējums LU Akadēmiskā apgāda izdevumā.
Respondenti: Latvijā dzimumlīdztiesības problēmas nepastāv
Projekta gaitā tika veikta socioloģiskā aptauja, iekļaujot 1000 respondentus dažādos Latvijas novados par dzimumu līdztiesības jautājumu izpratni Latvijā, galveno uzsvaru liekot uz to, kā sabiedrība uztver un izprot dzimumlīdztiesības jautājumus – vai tie mūsdienu Latvijas sabiedrībai ir vai nav svarīgi.
Apkopojot aptaujas rezultātus, noskaidrots, ka Latvijas sabiedrība uzskata, ka dzimumlīdztiesības problēmas Latvijā nepastāv. Tāpat Latvijas iedzīvotāji nav sastapušies ar seksuālo minoritāšu diskrimināciju darbavietās.
Tas gan kontrastē ar politiskajiem uzstādījumiem Eiropas līmenī, uzsver A, Cimdiņa.
Piemēram, Latvijā augstākā izglītība ir ievērojami vairāk sievietēm nekā vīriešiem, tomēr sieviešu ienākumu līmenis ir zemāks…
Izveidota jauna feminisma vārdnīca un pilnveidotas studijas
Projekta izstrādes laikā pētnieki saprata – feminisma nozares terminoloģija Latvijā nav izstrādāta, tāpēc zinātniskās redaktores A. Cimdiņas un Nataļjas Šromas vadībā sastādīja vārdnīcu “Feminisma terminu skaidrojošā vārdnīca. Kultūras feminisms”, kurā iekļauti apmēram 100 šķirkļu.
„Rakstot vārdnīcas šķirkļus, izmantojām plašu un daudzveidīgu teorētisko literatūru svešvalodās, bet tas ir pētniecisks autordarbs, sākot jau ar vārdnīcas šķirkļu atlasi. Daudzi no šķirkļu sarakstā iekļautajiem jēdzieniem līdz projekta uzsākšanai latviešu zinātniskajā leksikā neeksistēja. Tie ir maz pazīstami vai nesaprotami jēdzieni, kas pie mums ienākuši no citām valodām un ko nepieciešams adaptēt vai pārtulkot, definēt un izskaidrot,” skaidro A. Cimdiņa.
Lietojot vārdnīcu, varēs uzzināt, cik daudzveidīgi mēdz būt
feminismi, ar ko
kiberfeminisms atšķiras no
ekofemisma, par anglicisma
gender kā dzimumu socioloģijas koncepta cilmi un nozīmes transformācijām
postfeminisma un
postgendersima teorētiskajās koncepcijās u.tml.
Tāpat feministu un dzimumsocialitātes pētījumi un starpnozaru dimensijas tiks integrētas studiju programmās HZF.
HZF jau labu laiku tiek docēts kurss ”Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss”, kas tiks pilnveidots ar pētījumā iegūto informāciju un datiem, savukārt HZF Rusistikas un slāvistikas nodaļā tiek veidots jauns dzimumsocialitātes studiju modulis.
Tāpat projekts paredz ne tikai starptautiski recenzētas zinātniskas publikācijas svešvalodā, bet arīdzan populārzinātniskos izdevumos Latvijā. Žurnālos „Ieva” un „Annas Psiholoģija” būs iekļautas vairākas pētījuma publikācijas.
Uzdevums – gūt pozitīvo pieredzi no Norvēģijas
Savukārt projekts „Mobilitāte valodas, kultūras un dzimumsocialitātes studijās” tapa sinerģijā ar lielo pētniecības projektu
. Tas deva iespēju HZF mācībspēkiem un studentiem braukt no nedēļas līdz pat 11 mēnešu ilgā apmaiņā uz augstskolām Norvēģijā un Islandē. Piemēram, doktorantūras studenti Norvēģijā uzrakstīja disertācijas teorētisko daļu un ir laimīgi par šo iespēju, stāsta A. Cimdiņa. Stipendijas aktivitātes projektam bija aptverts plašāks pētījuma virzienu spektrs – apgūta ne tikai dzimumsociālitāte, bet arī teorētiskā valodniecība, Āzijas kultūru komunikācija u. c.
Projektā iesaistītie pētnieki atzīst, ka ir guvuši pozitīvu pieredzi no partnervalsts, jo Norvēģijas Dzimumsocialitātes pētījumu centrs ir viens no attīstītākajiem un populārākajiem šīs jomas pētījuma centriem visā Eiropā.
Svarīgi rosināt domāšanu
Dzimumu stereotipus ir veidojusi kultūra, rakstnieki un klasiķi – Reinis un Matīss Kaudzītes, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Jaunsudrabiņš un Rainis, uzsver A. Cimdiņa. Piemēram, Rainis ir iekodējis dzimumu stereotipus Spīdolas un Laimdotas pretstatu tēlos.
„Vai vērsties pret literatūras stereotipiem nozīmē vērsties mums pašiem pret savu kultūru? Īstenībā tā ir mūsu nacionālās literatūras un kultūras mantojuma kritiska izvērtēšana jauno teoriju gaismā,” norāda A. Cimdiņa.
Feminisma studijas lielā mērā ir saistītas ar atklāsmi, ka līdz 19. gadsimta beigām, 20. gadsimta sākumam vīrietis kultūras, literatūras un intelektuālās mākslinieciskās jaunrades jomā bija izredzēts pārstāvēt cilvēci kopumā. Tiklīdz sieviete tika pie izglītības, mainījās arī situācija. Tagad sievietes ir spēcīgi pārstāvētas augstskolā, politikā un intelektuālās mākslinieciskās jaunrades jomās.
Par vienu no projekta galvenajiem uzdevumiem A. Cimdiņa uzsver domāšanas rosināšanu un studiju programmu satura bagātināšanu un pilnveidošanu, jo Latvijas augstskolu izglītības sistēmā ir salīdzinoši maz dzimumsocialitātes studiju kursu, bet, kamēr pastāvēs cilvēce – vīrietis un sieviete – dzimumdiferences un (ne)vienlīdzības problēmas būs jārisina diendienā.
„Mēs nevaram šo jautājumu atrisināt nākamajām paaudzēm, mēs to varam nodot ar savu dzīves un domāšanas kultūras pieredzi, kas ir dokumentēta literatūrā, kultūrā un mākslā. Katrai paaudzei šis jautājums ir jārisina individuāli, un mūsu uzdevums ir rosināt domāšanu,” uzsver A. Cimdiņa.