MĒNEŠA PĒTĪJUMS! Jānis Priede: Eiropas Savienības un Latvijas eksportu izaicina Krievijas embargo un Lielbritānijas Brexit

Pētījumi loģiskā ķēdītē

Divas lielas aktualitātes, kas ietekmē Eiropas Savienības (ES) starptautisko tirdzniecību, ir Krievijas Federācijas 2014. gada 7. augustā noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas; kā arī vēl tik nesenais notikums - Lielbritānijas nobalsošana par izstāšanos no ES jeb Brexit. Priede pie šo notikumu pētīšanas nonācis, kā viņš pats atzīst, loģiskā ķēdītē: “Viss sākās ar Latvijas dažādo tautsaimniecības nozaru izpēti - ko mēs ražojam un eksportējam. Pētīju eksportu, importu un konkurētspēju. Tas viss atdūrās pret notikumu 2014. gada 7. augustā, kad Krievijas Federācija noteica tirdzniecības embargo, kas bija atbilde uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju Krimas aneksijas dēļ. Tā ir loģiska ievirze izpētīt, kas notiks tālāk.” Par konkurētspējas un starptautiskās tirdzniecības jautājumiem 2015. gadā, atrodoties Kolumbijas Universitātē, Ņujorkā, Priede uzrakstīja divus rakstus, kurus vēlāk prezentēja Vīnes starptautiskajā zinātniskajā konferencē. Par rakstu “Eiropas Savienības konkurētspēja un eksporta rezultāti ES kontekstā – Krievijas politiskās un ekonomiskās sankcijas” profesors ieguva labākā raksta balvu. Martā profesors rīkoja starptautisku semināru par galvenajiem izaicinājumiem Baltijas valstīs un Vācijas ekonomikā, kas radušies Krievijas embargo un Grieķijas krīzes dēļ. Seminārs izpelnījās ļoti lielu apmeklētāju atsaucību. Auditorija bija tik pilna, ka daži studenti pat smējās - telpā neesot vietas, kur nokrist adatai. Vairāki interesenti semināru klausījās gaitenī.

Krievija paliek bez franču siera un itāļu vīna

Krievijas embargo ir ļoti gudra stratēģija, jo tas, ko viņi iegūst, ir laiks, pārliecināts ir profesors. Viņš gan uzdod retorisku jautājumu, vai Krievija spēj aizstāt, piemēram, franču sieru, itāļu vīnu vai spāņu saulē kaltētos tomātus? Tomēr no Krievijas puses tas bija gudrs gājiens - aizliegt preces, ko valsts uzņēmēji spēj paši saražot. Marta seminārā, kurā piedalījās kolēģi no Igaunijas, Lietuvas un Vācijas, igauņi par embargo bija noskaņoti visskeptiskāk. “Igaunija vairs nekad neatgriezīsies ar tām pašām precēm Krievijas tirgū, kas nozīmē, ka viņiem jādomā kaut kas cits,” atzina ekonomikas pasniedzējs. “Tirdzniecības embargo smagi skāra Latvijas gaļas, zivju, piena, dārzeņu un augļu ražotājus un audzētājus, bet, piemēram, dzīvnieku eksports turpinās, tāpēc ir piena ražotāji, kas jau pārorientējas uz gaļas lopu audzēšanu,” pēc pētījuma veikšanas par embargo Priede rakstīja žurnālā “Kapitāls”. “Kāds varbūt teiks, ka nav jau tik traki, mēs aizvien eksportējam. Bet pasakiet to tiem, kas ražo pārtiku! Nozaru uzņēmumi, kas eksportēja tikai uz Krieviju, ir ļoti sliktā situācijā,” atzīst profesors. Kad sākās embargo, visiem uzņēmējiem bija jākļūst radošākiem un jāizvēlas ceļi, pa kuriem varētu turpināt sūtīt savu produkciju uz Krievijas tirgu un mēģināt maskēt izcelsmes valsti… “Līdz embargo mēs uz Baltkrieviju vispār pienu nevedām. Pēkšņi Baltkrievijai sāka garšot mūsu piens. Kad Krievija pamanīja, ka caur Baltkrieviju uz Krieviju tiek virzītas preces, kas vispār neasociējas ar Baltkrieviju, šo robežu ļoti ātri aizvēra ciet,” stāsta pasniedzējs. Aizvien vairāk iedziļinoties embargo jautājumos, Priede ir secinājis, ka uzņēmējiem faktiski ir divas stratēģijas, ko izvēlēties. Pirmā - jaunu tirgu meklēšana. Pēc embargo ieviešanas, to darīja visa ES. Par piemēru pasniedzējs min Polijas ābolus: “Man nodarbībās ir studenti no padsmit valstīm. Poļu students teica, ka Polijā ir ābolu pārprodukcija, viņi neeksportē uz Krieviju un no valsts spiež ārā visus tos [uzņēmējus], kas mēģina pārdot ābolus. Polijā bija valsts atbalstīta kampaņa - visur tikai poļu āboli.” Līdz ar to ābolu audzētājiem no Latvijas būtu pagrūti iespiesties Polijas tirgū. “Tas nozīmē, ka ir jādomā inovatīvi produkti, piemēram, superābolu biezenis. Jauno produktu var turpināt eksportēt uz Krieviju, ja tas nav aizliegto produktu sarakstā, vai pārdot citās valstīs,” atzīst pasniedzējs. Jaunie eksporta tirgi ES ir diezgan eksotiski, tā ir Turcija, Indija, Brazīlija, Apvienotie Arābu Emirāti, Dienvidkoreja un Saūda Arābija.

Stāsts par koka diviem galiem

Uzņēmēji, protams, nav vainīgi pie embargo, vainojama ir politiskā situācija, pārliecināts ir profesors: “ES noteica sankcijas pret Krieviju, Krievija atbildēja ar asimetriskās sankcijām, tagad cieš uzņēmēji visā Eiropā. Viena no galvenajām biznesa ambīcijām ir tāda, ka tajā pastāv risks. Un Krievija, manuprāt, nekad nav bijis drošs sadarbības partneris, kas nozīmē, ka uzņēmējiem, kas ir izvēlējušies Krieviju, kā riskantāku sadarbības parteri, bija jārēķinās, ka varēja iestāties ne pārāk laba situācija.” Pasniedzējs turpina, ka šeit ir stāsts ar koka diviem galiem – no vienas puses uzņēmējs nav vainīgs, ka kaut kas tāds ir radies, viņš grib sadarboties, ražot, nodarbināt cilvēkus un maksāt nodokļus, bet no otras puses - uzņēmējdarbība ir riskanta, bet risks nāk ar peļņu vai zaudējumu. Priede ir pārliecināts, ka embargo reiz beigsies, jo tas nevienai valstij neesot izdevīgi, taču nav iespējams noteikt, kad tas notiks. Tas gan vairs nav ekonomikas, bet gan politikas lauciņš, tāpēc Krievija savus vietējos ražotājus turpinās pasargāt līdz 2017. gadam, jo noteikts embargo pagarinājums par vēl vienu gadu. Pašlaik pētniecība par embargo ir agrīnā stadijā, tāpēc pētnieks to noteikti turpinās. Viņu interesē, kā Latvijas eksports un nozares mainīsies, vai uzņēmēji meklēs citas valstis produkcijai, vai ar radošām kampaņām tās vairāk pārdos savā valstī, vai tomēr to mainīs un turpinās eksportēt uz Krieviju.

Lielbritānijas sirreālais lēmums

Lielbritānijas nobalsošana par izstāšanos no ES ir šoks visai Eiropai, un tas joprojām ir sirreāli, pārliecināts ir Priede: “Lielbritānijas izstāšanās ir sāpīga ar to, ka lēmums par izstāšanos bija mazliet lielāks nekā pati palikšana. Es domāju, ka Brexit ir izpētes vērts vien ar to, kā izstāšanās atbalstītāji ir tik ļoti pārliecinājuši savus vēlētājus. Tagad pavisam neskaidrs jautājums ir par to, kā izstāšanās notiks. Kad Lielbritānija izstāsies no ES, tai būs jāpārslēdz visi tirdzniecības līgumi.” Otrs jautājums, kas ir ieinteresējis pētnieku – kādi būs tirdzniecības nosacījumi, jo, piemēram, Vācijai ir pozitīva tirdzniecības bilance ar Lielbritāniju, kas nozīmē, ka Vācija eksportē daudz vairāk, nekā importē no Lielbritānijas. Pašai Vācijai būtu diezgan sāpīgi pazaudēt tik labu tirdzniecības partneri, atzīst Priede. Šo pētījumu Priede pagaidām veic viens. Kad būšot lielāka skaidrība par šo tēmu, viņš piesaistīs kolēģus no lielajām ekonomisko spēlētāju valstīm, Skandināvijas un Baltijas valstīm. Pētījumos gūtās zināšanas vis nepaliek pie profesora vai darba lādē, viņš tās izklāsta nozares profesionāļiem, politikas veidotājiem un arī studentiem. Tāpat viņš ir žurnāla “Kapitāls” redkolēģijā, kurā dalās ar sava pētījuma rezultātiem.

Galvenais ir studēt to, kas patīk

Uz nedaudz provokatīvu jautājumu par to, vai LU ir labākā vieta Latvijā, kur studēt ekonomiku, biznesu, Priede pasmaida un nepārprotami nosaka: “Jā, protams, vislabākā! Studentiem, kas studē LU, ir iespējas satikt augsti kvalificētus profesorus nodarbībās, faktiski smelties zināšanas no pirmavota. Ja profesors ir veicis pētījumus kādās konkrētās jomās, tad viņam ir iespēja mācīties pie profesora, kurš tieši tos jautājums pēta ikdienā. Tā ir ļoti liela vērtība.” Ekonomikas un vadības fakultāte joprojām ir viena no lielākajām LU, kur konstanti saglabājas studentu interese par studijām ekonomikas vadības zinātņu jomā. Profesors gan studentiem iesaka neklausīties citu pārmetumos par to, ka vajadzētu iet studēt tajā nozarē, kur vēlāk būs nodrošināts darbs, bet gan studēt to, kas patīk: “Ja studējat kaut ko tikai pieprasījuma pēc, tas nepatīk un nepadodas, jūs tāpat darbu neatradīsiet. Slikts metinātājs arī nevienam nav vajadzīgs. Ja jūs esat labs ekonomists vai grāmatvedis, vienmēr atradīsiet darbu, lai arī cik liela būtu pārprodukcija.  Esam veikuši aptaujas, cik veiksmīga ir studentu karjera. Lielākā daļa studentu strādā jau studiju laikā. Starp absolventiem bezdarba līmenis ir ārkārtīgi zems. LU ir teicama izvēle, kur studēt.”